Nu nabaga zirgu puisis tek pie zirga, nu raud, nu guģējas, bet zirgs saka: "Ko nu līdz vairs raudāt. Vaj neteicu, ka pakava dēļ slikti klāsies. Bet, pagaidi, vēl nekas - klausi tik mani. Rītu ieeji pie kunga un saki, lai tev iedod šaujamo ar piecām dimanta bultām. Kad tas padarīts, tad iejūdzi mani un brauci mežam cauri līdz viņai upei. Upmalā paslēpies labi un gaidi pusnakti, kad visādi zvēri nāks dzert. Nošauji tad to lielāko zvēru un pasauci mani, tad pateikšu, kas tāļāk darāms."

   Tā notiek. Ap pusnakti sanāk upmalā lēvenis briesmīgu zvēru. Puisis noskatās to lielāko un krauj ar pirmo dimanta bultu virsū: zvērs tik nopurinās. Nu liek otru dimanta bultu virsū: zvērs tik paskatās. Nu liek trešo dimanta bultu virsū: zvērs tik ierūcas. Nu liek ceturto dimanta bultu virsu: zvērs sāk zvalstīties. Beidzot izšauj beidzamo dimanta bultu: nu vienreiz zvērs atstiepjas. Līdz ko tas padarīts, te zirgs bez saukšanas klāt, sacīdams: "Tas labi, ka izdevās. Tagad vel zvēru ratos un brauksim otram mežam cauri. Tur būs avots un aiz avota liels dārzs ar augstu, augstu sētu. Zvērs mums ar avota ūdeni jāatdzīvina un tad jāielaiž dārzā - tur zelta zirgs atronas."
   Labi, - zvēru ieveļ ratos un aizved pie avota. Nu lej avota ūdeni zvēram rīklē, kamēr atdzīvina. Tagad puisis atplēš sētai labu caurumu un ielaiž zvēru dārzā. Zelta zirgs, kur gadījies, kur ne, tūlīt zvēram nikni virsu un nu kož lai zobi krakšķ. Bet līdz ko zvērs nokosts, zirgs paliek tik rāms kā jērs;zviegdams tas nāk puisim pretim un nedara nekā. Puisis domā zirgu ņemt, bet apdomā, ka nav paņēmis apaušus līdz, ar ko zirgu vest. Kā nu izlīdzēties? Par laimi tas ierauga otrā dārza stūrī istabu.
"Pag, pag, jāiet istabā raudzīt kādus apaušus dabūt."

   Ieiet iekšā: liels vīrs (tas bijis pats velns) guļ pie krāsns un patlaban atmostas.

   "Ko tu te meklē?" lielais iesaucās.

   "Meklēju apaušus, ar ko piesiet zelta zirgu."

   "Ak tu lops tāds!" lielais vīrs smejas, "tu gribi zelta zirgu piesiet. Eij sieni vesels - še ir apauši. Ja vari tam zirgam apaušus uzlikt, tad apsolu tev it nekā nedarīt. Un kam man arī būs tev ko darīt: zirgs manā vietā to jau izdarīs."

   Puisis paņem apaušus, uzmauc tos zirgam un izved to no dārza kā brāli. Lielais vīrs, to redzēdams, paliek kā stabs. Viņš nevar saprast, kas zirgam noticis. Labprāt būtu puisi sašķaidījis miltos, bet ko darīsi? Reiz apsolījis nagus valdīt - jāvalda gribēdamam vaj negribēdamam.