Labi. Vecais ķēniņš, tādu valodu sadzirdējis, tīri saplok. Viņš nevar ne iedomāties, kā tādu milzi lai pārvar. Bet jaunais ķēniņš ilgi negaida: kā cērt, tā milzim katla galva nost. Nu bij prieki bez gala - kaimiņa ķēniņš aizdzīts un bez tam vēl jauna valsts klāt. Vecais ķēniņš tūlīt taisa dzīŗas un saaicina visus pavalstniekus, pasludinādams, ka jauno ķēniņu iecēlis nevien par vecās valsts pēcnācēju, bet arī par to valsti, kuru pats ar savu roku uzvarējis un iemantojis, milzi nokaudams. Visi nu sadzīvoja zaļi trīs dieniņas, trīs naksniņas. Te, trešā dienā, pret vakaru sāk jausmas izpausties, ka vecais kaimiņa ķēniņš, uzvarēto zemi atstādams, aizgājis citu zemi iekarot, uzbrukdams tam ķēniņam, kas otrpus upes dzīvojot. Jaunais ķēniņš, to dzirdēdams, izlec stāvus kā miets, sacīdams: "Paskatāmies tik, vēl nepietika, ka dēlu un zemi pazaudējis, viņam vēl jākrīt manam nākamam sievas tēvam virsū. Iešu viņu ir no turienes aizdzīt un tad, mājās nākdams, pārvedīšu savu līgaviņu līdz."

   To sacījis, tas paķer zaļā vīra zobinu un aizsteidzas. Aiziet tur: visa zeme trīc un dreb, jo ienaidniekam raganas dēls par vadoni. Ne to būšot nokaut, ne pārvarēt. Bet jaunajam ķēniņam īsi pātari;tas saka: "Laidiet tik mani klāt!"Un tā arī bija: ne te līdzēja raganas dēli, ne citi velni;kur ar zaļā vīra zobinu krāva, tur šķīda. Kad nu viss laimīgi izdevies, karš beidzies, ienaidnieks aizdzīts, tad ķēniņš ieaicina stipro kara vīru pie sevis, prasīdams: "Saki, apžēlojies, saki, kas tāds esi? Esmu nodomājis savu meitu tev, sirdīgo kara vīr, par sievu atdot. Tā mana vienīgā pateicība un atmaksa. Dārgākas mantas man nav."

   "Kas es esmu, - esmu tavs senākais avju gans!"

   "Tas nevar būt!"

   "Nu, ja netici, tad pasauci savu meitu, gan tā mani pazīs."

   Meita atnāk, skatās, skatās, bet nemaz nevar iedomāties, ka tas varētu senākais avju gans būt.

   "Nu, ja tā nepazīsti, tad - kur mana kokle?"

   Senākais avju gans paķer savu kokli un sāk koklēt. To dzirdēdama, ķēniņa meita vairāk neattop, kā tik iesaukties: "Tu esi tas pats! vai, kā negribēju tevi tādās goda drēbēs vairs pazīt!"

  Tagad ķēniņš atdod savu meitu koklētājam par sievu un darina tādas kāzas, kādas nebija ne redzētas.