Otrā rītā abi brāļi noiet pie tilta un redz, ka robā asinis. Viduvējs brālis tūlīt taisās uz ceļa un jāj devītā valstī brāli meklēt. Nojāj tur, ķēniņš izsaka, ka brālis, pēc Putnu Bubuļa iedams, dārzā palicis. Nu noiet dārzā, izmeklējas vienā vietā, otrā vietā- ne tev brāļa, ne trejžuburu liepas. Beidzot pabāzīs galvu biezā bērzu pudurā- ja- liepas ir gan, bet brāļa nav. Viņš paslēpjas apariņa biezajā zālē un gaida. Viss klusu. Te laiciņu pēc saulītes dārzs uz reizi noklimst, it kā tūkstošiem un atkal tūkstošiem putniņu tur iedziedātos. Tūlīt arī Putnu Bubulis klāt. Viņš nolaižas uz zelta sprosta, apskatās un tad žēli, žēli saka: "Visi guļ, vaj tad nevienas dvēselītes te nav, kas sacītu: „Putnu Bubuli, ej ir tu gulēt!”?”

   Viduvējs brālis nesaka nekā. Te pēc brīža Putnu Bubulis atkal žēli, žēli: "Visi var gulēt, es tik ne. Vaj tad te nevienas dvēselītes, kas sacītu tos vienīgos vārdus: „Putnu Bubuli, ej gulēt!”?”

   To dzirdot, viduvējam brālim sirds iežēlojas, viņš saka: "Putnu Bubuli, ej gulēt!" Bet tai pašā acumirklī Putnu Bubulis uzsit viņam ar spārnu un, re, viduvējs brālis pārvēršas par bērzu.

   No rīta jaunākais brālis noiet pie tilta un redz, ka robā asinis. Viņš tūlīt taisās uz ceļu un jāj devītā valstī brāļus meklēt. Nojāj tur, ķēniņš izsaka, ka, pēc Putnu Bubuļa iedami, dārzā palikuši. Noiet dārzā, izmeklējās vienā vietā, otrā vietā - ne tev brāļu, ne trejžuburu liepas. Beidzot pabāzīs galvu biezā bērzu pudurā – jā, liepas ir gan, bet brāļu nav, tik zāle tāda nomīdīta. Viņš paslēpjas biezajā zālē, bet tā, ka var zelta sprostu aizsniegt, un tad gaida. Viss klusu. Te, laiciņu pēc saulītes, dārzs uz reizi noklimst, it kā tūkstošiem un atkal tūkstošiem putniņu tur iedziedātos. Tūlīt Putnu Bubulis arī klāt. Viņš nolaižas uz zelta sprosta, apskatās un tad žēli, žēli saka: "Visi guļ. Vaj tad nevienas dvēselītes te nav, kas sacītu: „Putnu Bubuli, ej gulēt!”?”