Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Stiprais dēls
Teicējs: Ģirts Timrots
Ilustrators: Anna Pižova
Nu kungs iedeva dēlam grāmatu aiznest pašam ķeizaram, bet, kas grāmatā rakstīts, to neteica. Dēls aizbrauca, ka noputēja vien, pie ķeizara. Iedod grāmatu — ķeizars atbild, lai kāpjot no ratiem laukā, jo kungs esot nodevis šo zaldātos. Dēls ieplēta acis: «Kā? Vēl neesmu beidzis kungam līdz Jurģiem izkalpot, un viņš mani zaldātos nodos!»
To teicis, dēls dusmīgs uzcirta ar spriguļa pātagu divreiz dzirnavniekam, vienreiz muciniekam un laida atpakaļ. Pārskrien, kungs bailēs i kustēt nepakustēja un ne ārā vairs nenāk. Kā šis nenāk ārā — dēls iet iekšā: «Nu, kas ir? Šodien Jurģi — saņem algu, pēc līguma — knipi.»
Kungs gan izsolījās visas muižas, ko neko, lai knipis izpaliktu, bet dēls atbildēja: «Noruna paliek noruna!»
Neko darīt — kungs atsēdās krēslā un aizmirkša acis.
Pirmo reizi dēls vilka ar knipi — kungs jau acis pārgrieza, otru reizi — kungs jau kājas nokarcināja, trešo reizi — kungam galva pārplīsa, un nu bija beigts.
Dēls nu palika par kungu un valda vēl šodien, ja nav miris. Bet, ja dēls kur brauca, tad aizjūdza dzirnavnieku ar mucinieku, pats ņēma grožus rokā un ar spriguļa pātagu tramdīja savus kumeļus, ka noskanēja vien, bet apakšniekiem pie viņa klājās labi jo labi — tie dzīvoja kā pa peles ausi.
To teicis, dēls dusmīgs uzcirta ar spriguļa pātagu divreiz dzirnavniekam, vienreiz muciniekam un laida atpakaļ. Pārskrien, kungs bailēs i kustēt nepakustēja un ne ārā vairs nenāk. Kā šis nenāk ārā — dēls iet iekšā: «Nu, kas ir? Šodien Jurģi — saņem algu, pēc līguma — knipi.»
Kungs gan izsolījās visas muižas, ko neko, lai knipis izpaliktu, bet dēls atbildēja: «Noruna paliek noruna!»
Neko darīt — kungs atsēdās krēslā un aizmirkša acis.
Pirmo reizi dēls vilka ar knipi — kungs jau acis pārgrieza, otru reizi — kungs jau kājas nokarcināja, trešo reizi — kungam galva pārplīsa, un nu bija beigts.
Dēls nu palika par kungu un valda vēl šodien, ja nav miris. Bet, ja dēls kur brauca, tad aizjūdza dzirnavnieku ar mucinieku, pats ņēma grožus rokā un ar spriguļa pātagu tramdīja savus kumeļus, ka noskanēja vien, bet apakšniekiem pie viņa klājās labi jo labi — tie dzīvoja kā pa peles ausi.
