Kad viņi bija paēduši, tad viņi pateicās tam vīram, kas viņus bija tik labi uzņēmis. Tas nu atkal teica, lai viņi ejot tai un tai kambarī, tur esot divas gultas, un lai tad tur pārguļot. Tai kambarī viena atkal bijusi zelta gulta, otra sudraba gulta. Ķēniņa dēls iegulies zelta gultā un drīz vien aizmidzis.

   Nabaga dēlam nemaz nenācis miegs un tas ilgi nevarējis aizmigt. Tā bez miega gulēdams, viņš dzirdējis, ka turpat viņam līdzās pa lielo zāli staigā un runā cilvēki. Jaunākais dēls pēdīgi piecēlies no gultas, piegājis pie durvīm, kur bijis mazs lodziņš uz zāli, un sācis tur skatīties un klausīties. Tur staigājuši un runājušies abi vecie, kas agrāk gulējuši savās gultās. Ap pulksten divpadsmitiem ienākušas vēl trīs jaunavas iekšā, kas bijušas skaistas kā princeses. Vecais vīrs nu stāstījis tām jaunavām, ka vienai ķēniņienei piedzimis dēls, un tai pašā laikā piedzimis dēls arī nabaga sievai. Ķēniņiene likusi savam sulainim, lai atnesot viņai arī tā nabaga dēlu šurp. Nabagu dēls nu arī atnests un abi bērni tikuši audzināti un skoloti kā brāļi. "Viņi nu abi jāj tai un tai valstī precēt ķēniņa meitu, bet pats ķēniņš negrib savu meitu dot. Bet ja viņi varēs uz kādu niķi izdabūt, tad būs labi."

   Kad nu viņi bija vēl kādu brīdi runājuši, tad tās trīs jaunavas teikušas tam vecajam vīram: "Ja viņi jāj atpakaļ, tad teic, lai viņi nāk atkal te par nakti pārgulēt." Nu tik jaunākais dabūja zināt, ka viņš nav vis ķēniņa dēlam brālis, bet nabaga dēls. No rīta galds bijis atkal klāts ar ēdieniem uz tādiem pašiem traukiem un ar tādiem pašiem krēsliem. Vecais lūdzis, lai viņi nākot brokasti ēst. Viņi paēduši, pateikušies par naktsmāju un jājuši atkal tālāk. Tad viņi jājuši no pilsētas uz pilsētu, līdz kamēr nojājuši ķēniņa galvas pilsētā.

   Nabaga dēls bijis liels klavieru spēlētājs. Svešajā galvas pilsētā viņi abi uzdevušies par klavieru spēlētājiem, nopirkuši lielas klavieres un likuši apakš tām iztaisīt lielu garu lādi. Tā nu viņš gājis spēlēdams no vienas vietas uz otru. Arī pats ķēniņš nu gribējis dzirdēt tādu lielu spēlētāju. Ķēniņa dēls ielīdis tai lādē apakš klavierēm un klavieres ar visu lādi nu aizvestas uz ķēniņa pili. Nabaga dēls tur spēlējis visu vakaru un visa ķēniņa saime nākusi klausīties. Kad bijis jāiet projām, tad spēlētājs lūdzis ķēniņam: "Vai tās klavieres nevarētu par nakti tepat pilī palikt? Kur es viņas par nakti lai citur aizvedu?"