Ķēniņš atbildējis: "Labi, labi! Lieciet vien ienest manas meitas kambarī! Tur tikai mana meita guļ un neviens cits nestaigā. Citur var kāds par nakti pieiet un klavieres samaitāt."

   Tad klavieres tika ienestas ķēniņa meitas kambarī, bet spēlētājs izgāja ārā, nopirka vēl trešo zirgu ar segliem un tad gaidīja ar visiem trim zirgiem ķēniņa pils tuvumā. Tūliņ arī iznāca ķēniņa dēls ar ķēniņa meitu. Tad sēdās visi trīs, katrs uz sava zirga, un jāja visu cauru nakti.

   Pēc kādām dienām vienā vakarā viņi piejāja atkal pie tās pašas vecās pils, kur abi draugi, jau turpu jājot, bija gulējuši pa nakti. Viņu zirgi tika tur atkal apkopti un paēdināti ar auzām. Ķēniņa dēla un ķēniņa meitas zirgi bija ielikti zelta trelliņos un nabaga dēla zirgs sudraba trelliņos. Galds pilī arī bija klāts ar ļoti labām vakariņām. Vienā pusē uz galda bija divas vietas ar zelta traukiem un turpat blakus divi zelta krēsli. Otrā pusē bija nolikts sudraba krēsls un krēsla priekšā uz galda sudraba trauki. Ķēniņa dēls ar ķēniņa meitu atsēdās uz zelta krēsliem un ēda no zelta traukiem, bet uz sudraba krēsla sēdēja nabaga dēls un ēda no sudraba traukiem. Paēduši viņi visi pateicās vecajam vīram par vakariņām, un tas atkal teica, lai viņi ejot tai kambarī gulēt. Tagad tai kambarī bija divas zelta gultas un viena sudraba gulta. Zelta gultās iegulušies ķēniņa dēls ar ķēniņa meitu. Viņi abi bijuši ceļā noguruši un tūliņ arī aizmiguši.

   Nabaga dēls iegulies sudraba gultā, bet neaizmidzis vis. Viņš gribējis dzirdēt, vai blakus zālē netiks atkal kas runāts. Nu pienācis atkal tas laiks, ka tās trīs jaunavas ienākušas. Abi vecie, vīrs ar sievu, arī bijuši kājās un saņēmuši tās jaunavas. Vecais teicis: "Ķēniņa dēls nu gan ir to ķēniņa meitu dabūjis, bet vedekla nepatiks vīramātei. Tai gultā, kur ķēniņa meita gulēs, būs ieliktas ļaunas zāles. Tur guļot, ķēniņa meita tūliņ saslims, bet viņu varētu tomēr glābt."

   Tad viņš pagriezies uz tām trim jaunavām un stāstījis tālāk: "Jūs jau zināt - tai lielā mūra krogū, tur ir elle. Tur stāvot pieci vērši pieslēgti. Viens esot dikti liels un tas esot pieslēgts pie lielas stipras ķēdes. Citi četri vērši esot mazi un tie esot pieķēdēti mazās ķēdēs. Tie mazie vēršeļi nu būtu jānokauj un ar tiem jāpiepilda lielais vērsis. Ka nu viens būtu tāds, kas to varētu izdarīt, tad mums atkal visiem klātos labi."