Tas nabaga dēls visu to dzirdējis, ko viņi tur runājuši. Tad arī viņš licies atkal savā gultā un gulējis.

   Kad no rīta visi bija piecēlušies, tad nabaga dēls nevienam nekā neteicis, ko viņš šo nakti bija dzirdējis un redzējis. Vecais vīrs viņus atkal aicinājis uz brokastīm, kur trauki un krēsli bijuši tāpat salikti kā agrāki. Paēduši viņi visi pateicās vecajam vīram, sēdās saviem zirgiem mugurā un jāja projām.

   Kad nu viņi visi trīs pārjāja laimīgi mājās, tad arī tiešām izrādījās, ka vecai ķēniņienei pārvestā ķēniņa meita nav pa prātam. Tai gultā, kur ķēniņa meita gulēs, vīramāte ielikusi zāles, lai viņa saslimst un lai tas ķēniņa dēls prec kādu citu meitu.

   Kad vakarā ķēniņa meita taisījusies iet gulēt, tad nabaga dēls iegājis guļamā kambarī un apgāzis to gultu. Viņš iesaucis sulaiņus, lai tie to gultu pārtaisa par jaunu, lai iznes sienu un apsegu laukā un lai ienes citu sienu un apsegu.

   To redzēdams, ķēniņa dēls izrāvis jau savu zobenu no maksts un gribējis nodurt nabaga dēlu. Bet šis tomēr vēl dabūjis pateikt, ko viņš to nakti bija redzējis un dzirdējis, un tā palicis neaizskarts. Jaunākais brālis vēl kādu mēnesi izstāvējis mājā, tad uztrinis savus zobenus un dunčus un aizjājis uz lielo mūra krogu.

   Nonācis tai krogū, viņš redzējis tur visus piecus vēršus. Tas lielais bijis dikti liels. Viņš bijis pieslēgts pie lielas resnas ķēdes un acis viņam bijušas tik lielas kā spannis. Tad tas nabaga dēls paņēmis un nokāvis to vienu vērseli un pasviedis lielajam vērsim, kas to tik pa metienam apēdis. Gluži tāpat noticis ar otru, trešo un ceturto vērseli. Kad lielais vērsis norijis ceturto vērseli, tad viņš jau sācis rīstīties. Nabaga dēls nu uzsaucis lielajam vērsim: "Vai nu tu būsi piepildīts?"

   Pēc tiem vārdiem lielais vērsis ar visu ķēdi pamazām nogrimis zemes dibenā. Kad nu nabaga dēls izgājis no kroga laukā, viņš pavisam izbijies, redzēdams gluži svešu apkārtni. Mežs tepat tuvumā bija pārvērties par daudz cilvēkiem un no zemes bija pacēlusies liela pils ar visu pilsētu apkārt. Viņš nu gājis uz to pili skatīties, kas tur noticis. Pretim viņam nākušas trīs jau pazīstamas princeses, nokritušas viņa priekšā uz ceļiem un teikušas: "Tu esi mūsu glābējs!"

   Nu viņas vedušas nabaga dēlu pilī iekšā. Vecais vīrs izrādījies par pašu ķēniņu, kas bija ģērbies skaistās drēbēs, apjozis jostu un pie jostas pielicis zobenu. Aprunājies ar ķēniņu un paciemojies tur kādu brīdi, nabaga dēls gribējis jāt atkal mājās. Bet visi ļaudis lūguši, lai viņš nekur neiet un lai paliek turpat pie viņiem. Nabaga dēls arī paklausījis ļaužu lūgšanu un palicis pie viņiem. Pēdīgi viņš apprecējis jaunāko ķēniņa meitu un pārņēmis no vecā ķēniņa visu valdīšanu un visu zināšanu.

Skolnieks A. Aļļis no 85 g. veca M. Elzbērģa Nīcā K Lielozola kr.