Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Ežapuķe

Teicējs: Māra Mennika

Autors: Dzidra Rinkule - Zemzare

pumpuri.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   — Kāpēc man kaunēties? — atbildēja Ežapuķe.

   — Kāda esmu, tāda esmu. Kad uzziedēšu, gan tad jūs aizmirsīsiet manu neglītumu.

   — Es gan domāju, ka nav pieklājīgi tā izturēties pret ciemiņu, — līdzjūtīgi sacīja cinerārija un pielie­cās tuvāk Ežapuķei.— Neskumsti, — viņa to mierināja. — Es tevi ļoti cienu, kaut arī tu neesi skaista.

   Ežapuķe pateicīgi ielūkojās cinerārijas acīs, kas at­klāti un godīgi raudzījās pasaulē kā mazas saulītes; apkārt saulītēm samtaini mirdzēja ziedlapiņas kā zili vainadziņi.

      Pagāja pāris nedēļu. Ežapuķei vairākās vietās izauga tumši zaļi puniņi.

   — Pieraugi, ka tev neizaug ragi! — zobojās roze. Pagāja vēl dažas nedēļas. Noziedēja ceriņš, novīta maijpuķīte, izbalēja hortenzija. Vienīgi roze, spoguļo­damās siltumnīcas stikla sienās, aizvien kuplāku rai­sīja savu krāšņo ziedu.

   Tad kādu rītu, kad puķes pavēra acis, viņas ierau­dzīja kaut ko neticamu: Ežapuķe bija uzziedējusi un vienlaikus atvērusi trīspadsmit lielus ziedus!... Katru ziedu rotāja violets vainags, kas uz vidusdaļu tapa aiz­vien gaišāks un gaišāks, līdz pašā zieda sirdī zied­lapiņas mirdzēja tik tīras un baltas kā tikko uzsnidzis sniegs. Bet virs tām vizēja neskaitāmi zelta vizulīši.

   — Kāds neredzēts skaistums! — skaudīgi nočukstēja roze, bet cinerārija priecājās no visas sirds.

   — Vai tikai tu mani vairs gribēsi pazīt? — viņa pa­jautāja Ežapuķei.

   — Kāpēc tad ne, mīļā cinerārija! Kā lai es aizmirstu tavu labo sirdi!... — atbildēja Ežapuķe.

   Atnāca dārznieks. Viņš noliecās pār tikko uzplauku­šajiem ziediem un sirsnīgi sacīja:

   — Tu mani nepievīli. Tagad tu esi viskrāšņākā puķe manā siltumnīcā!

   To dzirdot, roze nodrebēja un citu pēc citas no­birdināja savas ziedlapiņas...

   Pēc tam pie dārznieka ieradās viesi. Un visi viņi ap­brīnoja skaisto Ežapuķi, kuras īstais vārds bija kak­tuss.
  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google