Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Lotoss
Teicējs: Ieva Āva
Autors: Anna Sakse
Tveicīgā
vasaras naktī radžas meita Lotoss izgāja pils dārzā pastaigāties. Klusās
pārdomās iegrimusi, viņa soļoja pa tumsā grimstošajiem celiņiem. Vasaras nakts,
silta un mierīga, bija visu zemi ietinusi maigā, pelēkā plīvurā. Ne mazākā
vēsmiņa neiešalcās koku lapotnēs, puķes stāvēja kā sastingušas, un visi putni
klusēja.
Lotoss
jau gribēja doties atpakaļ uz pili, kad pēkšņi sajuta visu dārzu nodrebam
dīvainā satraukumā. Koku lapas iečabējās bez vēja, puķes sāka smaržot, un
Gangas malā lakstīgala uzsāka smeldzošu ilgu pilnu dziesmu. Dārzs pamazām
pielija ar zeltainu gaismu, un princesei likās, it kā viņa pirmo reizi būtu
ieraudzījusi tik pasakainus kokus, pirmo reizi sajustu, cik skurbinoši smaržo
rozes, un pat lakstīgalas dziesmai varēja saprast vārdus.
Nāc,
ilgotais, un cel pār Gangu tiltu,
Tev
pretim pasniegšu es savu sirdi silto ...
Tā
dziedāja lakstīgala, un dziesmā ievērptās ilgas sagrāba arī princeses dvēseli.
Kāpēc rozes smaržoja tik kaislīgi, kāpēc palmas noslēpumaini sačukstējās? Vai
tās nebija mīlas ilgas, kas princesei atklāja šīs nakts neizsakāmo skaistumu?
Bet kur bija tā būtne, kas vienā mirklī pārvērta pasauli un viņas pašas sirdi?
Tam vajadzēja būt tepat tuvumā, viņa atnākšanu bija pamanījuši koki un lakstīgalas,
un arī viņas sirds.
Lotoss
pavērsa acis uz augšu un ieraudzīja Mēnesi, lielo, sarkanzeltaino Indijas
pilnmēnesi, kas tikko bija pacēlies pār koku galotnēm. Tas taču bija viņš, kas
pielēja dārzu ar zeltaino gaismu, kas satrauca kokus, puķes un lakstīgalas! Tas
bija viņš, skaistais, zeltā un varā mirdzošais Indijas Mēness, kas apbūra
princesi un iekvēlināja viņas sirdī brīnišķīgās, nekad agrāk neizjustās mīlas
un laimes alkas.
Tonakt
Lotoss neatgriezās pilī. Kā apmāta viņa visu nakti nosēdēja uz sola dārzā un
raudzījās uz Mēnesi, un viņai likās, ka arī Mēness skatās uz viņu. Tikai pret
rītu, kad Mēness nogrima aiz apvāršņa, Lotoss atgriezās savā istabā, aizmiga
dziļā miegā un sapņos bija laimīga, jo pie viņas atnāca Mēness un pastāstīja,
ka viņš esot apburts princis un tikai liela, kvēla sievietes mīlestība varot
viņu atpestīt no burvju varas.