Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Nerātnais puisēns

Teicējs: Ingrīda Andriņa

Autors: Hanss Kristians Andersens

neratnais.jpg
Ilustrators: Sandra Goldberga
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Bija reiz vecs dzejnieks, tāds īsti labs, vecs dzejnieks. Kādu vakaru, viņam mājā sēžot, ārā sacēlās bargs negaiss. Lietus lija aumaļām, bet vecais dzejnieks omulīgi sēdēja pie siltas krāsns, kurā dega uguns un cepās āboli.

   "Tiem nabadziņiem, kas tādā laikā ir ārā, gan ne vīlīte nepaliks sausa!" viņš teica, jo bija lāga dzejnieks.

   "Lūdzu, lūdzu, laid iekšā! Man ir auksti, un esmu cauri slapjš!" ārā iesaucās kāds bērniņš. Viņš raudāja un klauvēja pie durvīm, kamēr lietus ārā gāza kā ar spaiņiem un vējš dauzījās logos.

   "Mazo nabadziņ!" vecais dzejnieks sacīja un gāja atvērt durvis. Tur stāvēja mazs puisēns. Viņš bija gluži kails, un ūdens pilēja tam no garajiem, zeltainajiem matiem. Viņš trīsēja aiz aukstuma. Ja viņš nebūtu ticis istabā, negaisā viņam būtu gals klāt.

   "Mazo nabadziņ!" vecais dzejnieks teica, viņu pie rokas ņemdams. "Nāc pie manis, gan es tevi sasildīšu. Dabūsi vīnu un ābolu, jo tu esi jauks puisēns!"

   Un tāds viņš ari bija. Viņa acis spīdēja kā divas skaidras zvaigznes. Un, lai ari ūdens pilēja no viņa zeltainajiem matiem, tie tomēr vijās tik skaistās cirtās. Viņš izskatījās kā mazs eņģelītis, bet aiz aukstuma bija gluži bāls un trīsēja. Rokā viņam bija skaists šaujamloks, bet lietus to bija pagalam samaitājis. No slapjuma visas krāsas uz skaistajām bultām bija saplūdušas kopā.

   Vecais dzejnieks nosēdās pie krāsns, paņēma mazo puisēnu klēpī, izžauda viņam ūdeni no matiem, sasildīja viņa rociņas savējās un uzvārīja viņam saldu vīnu. Tad puisēns atspirga, vaigi viņam kļuva sārti. Viņš nolēca zemē uz grīdas un sāka lēkāt ap veco dzejnieku.

   "Tu esi jautrs puisēns!" vecais sacīja. "Kā tevi sauc?"

   "Mani sauc par Amoru." viņš atbildēja. "Vai tad tu mani nepazīsti? Tur, lūk, zemē ir mans šaujamloks, ar to es šauju, vari man ticēt! Skaties, laiks ārā skaidrojas. Spīd mēness!"

  

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google