Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Ūdens māte

Teicējs: Anta Krūmiņa

Autors: Kārlis Skalbe

udens_kaiva.jpg
Ilustrators: Kaiva Lipiņa
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru
*

    Nu sākās klusa, krēslaina dzīve upes dibenā, kuru traucēja tikai kāda pāri ejoša kuģa ēna. Še, apakšā, nepazina laika, nekas te nenotika, un gadi še aizslīdēja nemanot. No zēna nu bija izaudzis puisis, un Ūdens māte kādu dienu teica, ka viņam vajagot pasauli redzēt un kaut ko mācīties. Lai ejot apskatīt viņas valsti.
    Krusttēvs Sams jūdza zivju kaula ratos un teica: “Sēsties iekšā, es tevi aizvedīšu pie lielās Zuvs. Tā ir gudrāka par visiem pasaulē.”
   Krusttēvs pliukšķināja pātagu, un divas baltas sīgas skrēja, ka zibēja vien. Lielā Zuvs dzīvoja zem veca vētras izgāzta ozola, kura strupie, aplauztie zari bija melni no dzelmes dūņām.
    Puisis paklanījās un teica:
    “Saki, Zuvs, - ko tu domā un kāda tava gudrība?”
    “Kampt un rīt, kampt un rīt - tāda mana gudrība!” Zuvs teica un skatījās viņā apaļām, izspiestām acīm.
    “Vai! tad jau te apakšā tāda pati gudrība kā augšā,” puisis nodomāja, “tur jau arī visi kampj un rauj, ko var.”
    Viņam ienāca prātā, ka viņš nekad nebij varējis noturēt rokā maizes gabalu. Arvienu viņš bija to pazaudējis.
    “Aizbrauksim vēl pie vēža. Arī tas ir gudrs vīrs,” Sams teica.
    Vēzis sēdēja savas alas priekšā, kad viņi piebrauca.
    “Saki, vēzi, - ko tu domā un kāda tava gudrība?» puisis prasīja.
    Vēzis pacēla šķēres, it kā pats sev gribētu iekniebt, un teica:
    “Kad es tā domāju, tad es tak nezinu nekā labāka par siltu alu un labu kumosu.”
    “Te man nav nekā, ko mācīties,” puisis, mājā braucot, teica krusttēvam Samam. “Pie mums augšā arī visi tāpat domā.”
    Un viņš sāka ilgoties pēc saules gaismas.
    Noskumis viņš staigāja pa glāžu pili, kurā iespīdēja tikai blāvs ūdens spožums.
    “Ūdens māt,” viņš lūdzās, “laid mani malā! Es gribu redzēt sauli!”
    “Nu, ko tu tur darīsi, manu puisīt? Kas ar tevi tur būs?” Ūdens māte bēdājās. “Tagad tu skatīsies gaisā tāpat kā toreiz ūdenī un atkal pazaudēsi maizes gabalu ... Pag, es tev ko iedošu. Kad tevi tur apstāj par daudz, papūt šo stabulīti.”
    Viņa vēl uzdeva tam pērlēm šūtus ūdenszāļu svārkus un beidzamo reizi saglauda viņa matus ar mātes siltumu. 
   

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google