"Ak tu nabaga tētiņš, kad es tev varētu palīdzēt! Bet nu izstāsti man visu, ko tikai uz
ceļa redzēji, jo kunga tagad nav mājā!"

   Šis nu izstāsta itin visu, ko katrs teicis, ko prasījis.

   Meita nu attaisa skapi, iedod Ansītim sudraba puļķi un saka tā: "Ielieni manā pagultē un paslēpies. Es naktī likšos sapņojam un izprasīšu velnam visu, bet kad visu būšu izprasījuse, tad izleci tu no pagultes un ieduri šo sudraba puļķi velnam pakausī, viņš tūdaļ sadegs par darvas mucu."

   Labi. Velns pārnāk un tūlīt prasa: "Kas te par svešu smaku ?"

   "Pats saskraidies pa malu malām un tad taujā, kas par smaku!"

   Velns drīzi apgulās un meita arī. Necik ilgi, šī sāk muldēt. Tad velns: "Āre, kas tad nu?"
"Es sapņos redzēju kādu vīru ar lielu dzirņu akmeni uz kakla. Divdesmit piecus gadus viņš to tā nesis, cik ilgi vēl tam tas jānes?"

   "Kad vīrs tādu lopu dabūs, kā viņš ir bijis viņā pasaulē, tad tas tiks vaļā!"

   Necik ilgi meita atkal muld. Tad velns: "Āre, kas tad nu?"

   "Es pa sapņiem redzēju trīs stirnas pār akmeni lecam. Divdesmit piecus gadus viņas salēkušas, cik ilgi vēl tām jālec?"

   "Jā nu.. vaj tad tu to vari izdarīt. Kad to akmeni noveltu, tad tai vietā izceltos liels pilsēts!"
   Necik ilgi meita atkal muld. Tad velns: "Āre, kas tad nu?"