Ķēniņa dēls nu jāj, jāj, kamēr aizjāj svešā ķēniņa pilī, kur daiļa ķēniņa meita. Viņš bildina daiļo ķēniņa meitu par līgaviņu. Šī iet. Bet kaimiņa ķēniņam tas nav pa prātam - viņam arī tiktos tik daiļa līgava. Kā nu atņemt? Beidzot tas sagudro šādus niķus: viņš laiž savam pretiniekam, ķēniņa meitas līgavainim, ziņu, lai ejot uz mājām tēvu raudzīt, tas esot pie miršanas. Tie, zināms, bij karsti meli, bet kā to zināt? Ķēniņa dēls, tādas bēdas sadzirdējis, tūlīt sedlo savu kumeļu un jāj pie tēva.

   Un līdz ko šis aizjājis, tā kaimiņa ķēniņš klāt un nolaupa ķēniņa dēla līgavu. Uz ceļa ķēniņa dēls satiek vecu nabagu. Tas saka: "Nejāji, apturi! Tu palīdzēji galvai, galva palīdzēs tev. Klausies, tas nav tiesa, ka tavs tēvs pie miršanas. Tavs pretinieks tevi piekrāpis un pa to laiku, kamēr jāji, tas nolaupījis tavu līgaviņu. Steidzies atpakaļ, jo parītu būs kāzas. Tad še vēl trejas zāles: ja iedzersi pirmās, tad gulēsi deviņas dienas un deviņas naktis, ja iedzersi otrās, tad paliksi tik vecs, nespēcīgs, ka neviens nepazīs. Bet, ja trešajās nomazgāsies, tad paliksi, kāds bijis - jauns, stiprs, zaļoksnis."

   Ķēniņa dēls tūlīt griež kumeļu atpakaļ un steidzas līgaviņu pestīt. Nojāj pie kaimiņa ķēniņa vārtiem: visas malas appušķotas, viesi sabraukuši, kāzas patlaban sākušās. Ķēniņa dēls tūlīt iedzer no otram zālēm un paliek par vecu, vecu nabagu. Nabags ieiet pilī, kāzu namā, un lūdz kādu dāvaniņu. Visi dod dāvanas, tik pate līgava nedod, tā redzami noskumuse, saīguse. Beidzot nabags saka: "Ja līgava mani apveltītu, pacienātu, tad gan pamācītu jauno namamāti, kā svētība savācama, kā laime pielabināma."
   To dzirdēdama, līgava pasniedz ir savu tiesu nabagam. Nabags saņem dāvanas abām rokam, sacīdams: "Paiesim divatā un uzmeklēsim klusu istabiņu, lai pamācu, kas jauniem ļaudīm mācāms, lai mājās labi klātos."

   Abi aiziet savrup. Tagad nabags vispirms izstāsta, kas tāds esot, tad, ko uz ceļa saticis, kā zāles dabūjis, kā tīšu par nabagu palicis un beidzot, pirmās zāles līgavai iedevis, piemāca tā: "Raugi viņam, savam laupītajam - šīs zāles iedot. Kamēr viņš deviņas dienas domās izgulēties - mēs būsim pār kalnu kalniem."

   Līgava priecīga paņem miega zāles, ieiet pie sava laupītāja un saka tā: "Vadzi, priekš laulībām iedzersim no šī kausa derības malku!"