«Tu esi tas vājākais no mums, paņemi savu zobinu un ej upes tiltu sargāt. Tur nāks milzis trijām galvām, nelaid viņu pāri. Šis par tiem citiem milžiem tas vājākais, tādēļ izdaries tu ar to!»

   Bet meitas dēls strupi atbild:

   «Man nekādas daļas, manis dēļ lai tur nāk kas nākdams!»

   «Nu, ja tu baidies, tad man pašam jāiet. To nevar darīt, pār tiltu nevar laist, citādi viņš spēka. Bet drošības labad nolikšu te uz loga ūdens kausu. Ja viņā ronas piens, tad man cīnoties labi klājas, bet, ja asinis, tad skrieniet pie manas mātes, lai tā nāktu palīgā. Esiet modri, nepiemirstiet, kā noteicu!»

   Kurbads nu apjož zobinu, aiziet upmalē, nosēžas tilta priekšā un gaida. Līdz pusnaktij viss klusu, tik vardes upē, mežazosis gaisā un bezdelīgas patiltē savā starpā sarunājas. Vienas upē sauc:

   «Kurbads! Kurbads!»

   Otras gaisā:

   «Aizdzīs, aizdzīs!»

   Un trešās patiltē:

   «Lielam milzim trijās galvas, visas čorks!»

   Te pašā pusnaktī dzird, ka nāk milža ziņu nesēji. Suns kvelkdams pa laukiem un vanags svelpdams pa gaisu. Kurbads atjož savu zobinu, pieceļas un tura zobinu tiltam priekšā. Visa zeme nodimd, milzis trijām galvām klāt, bet atduras pret Kurbada zobinu un paliek kā pret sienu.

   Gan milzis sauc: «Kurbad, maitas gabals, laid mani pāri!»

   Bet Kurbads tura zobinu kā turēdams un atbild: «Nelaidīšu!»

   Trīs reizes milzis uzaicina savu pretinieku, lai atkāptos, bet, kad tomēr neko nelīdz, tad dusmīgi Kurbadam uzsauc:

   «Pūt klajumā, lai redzu, cik naudas vari no patiltes, mana naudasmaka, izpūst!»

   Kurbads pūš un nopūš veselu siekavietu ar zelta naudu, trijgalvis turpretim tik pussiekavietu ar kapara. To redzot, milzis jau grib atpakaļ iet, bet Kurbads nelaiž - lai salasot viņam naudu. Milzis neklausa. Nu, kad neklausa, tad jāiet cīkstoties zobiniem. Tas tik bija cīniņš. Tilts nodrebēja, zeme dimdēja, zobini džinkstēja, bet milža galvas, beidzot no rumpja krizdamas, žļakstēt žļakstēja.

   No uzvaras priekiem Kurbads sadzīvo līksmi ar saviem pusbrāļiem līdz otram vakaram. Krēslai metoties, tie atstāj priekus un steidzas uz istabu. Te istabas sienu šķirbās kukainīši, mušas runā:
   «Nu, pagaidi, trijgalvi gan pārspēji, bet ko iesāksi ar sešgalvi?»

   Kurbads šo sarunu dzird, pusbrāļi ne. Priekš pusnakts Kurbads saka uz saimnieces dēlu:

   «Ej šonakt tiltu sargāt!»

   Bet šim tāpat bail kā otram, un tādēļ atbild:

   «Kas man daļas, manis dēļ lai nāk kas nākdams!»