«Nu, ja abi esat bailīgi, tad man atkal pašam jāiet. To nevar darīt, pār tiltu tik laist ne, citādi viņš spēkā. Drošības labad nolikšu ūdens kausu. Ja viņā ronas piens, tad - labi, ja asinis, tad skrieniet pēc mātes.»

   Kurbads aiziet upmalē. Viss klusu, tik vardes kurkšķ: «Kurbads! Kurbads!»

   Mežazosis klaigā: «Aizdzīs, aizdzīs!»

   Un bezdelīgas patiltē čivina: «Lielam milzim sešas galvas, visas čorks!»

   Te pašā pusnaktī dzird, ka nāk milža ziņu nesēji. Suns kvelkdams pa laukiem un vanags svelpdams pa gaisu. Kurbads pieceļas un aizliek zobinu tiltam priekšā. Nāk milzis sešām galvām, zeme dimd, bet nekur tikt, zobins priekšā. Gan milzis bļauj:

   «Kurbad, maitas gabals, laid mani pāri!»

   Bet Kurbads tura zobinu kā turēdams un atbild:

   «Nelaidīšu neparko!»

   Trīs reizes milzis uzaicina savu pretinieku, lai atkāpjas, bet, kad neko tomēr nelīdz, tad beidzot Kurbadam uzsauc:

   «Pūt klajumā, lai redzu, cik naudas vari no patiltes, mana naudasmaka, izpūst!»

   Kurbads pūš un nopūš veselu pūravietu ar zelta naudu, sešgalvis turpretim tik puspūravietu ar kapara. To redzot, milzis grib jau atpakaļ iet, bet Kurbads nelaiž - lai salasot viņam naudu. Milzis nelasa. Nu, kad neklausa, tad jāiet zobiniem cīkstoties. Tas tik nu bija cīniņš. Tilts nodrebēja, zeme dimdēja, zobini džinkstēja, bet milža galvas, beidzot no rumpja krizdamas, žļakstēt žļakstēja.

   Nu Kurbads pāriet līksms mājā, bet tūlīt liekas arī gulēt, lai stiprinātos uz rītdienas cīņu.

   Trešā vakarā istabas sienu šķirbās kukainīši, mušas ļoti nemierīgi triec:

   «Kad tu izčibētu! Tas divus taču pārspējis. Nu, lai nu lai, ar mūsu deviņgalvi tāds knēvelis nu gan neiesāks!»

   Kurbads šo sarunu dzird, pusbrāļi ne. Viņš noliek ūdens kausu uz loga, pateic stingri, stingri pusbrāļiem, lai šonakt kausu no acīm neizlaiž, un tad steidzas pie tilta. Viss tāpat klusu kā citiem vakariem, tik vardes nemitoši kurkst:

   «Kurbads! Kurbads!»

   Mežazosis klaigā: «Aizdzīs, aizdzīs!»

   Un bezdelīgas sadegdamas čivina:

   «Deviņgalvim galvu galvas, šonakt visas čorks!»

   Te ap pašu pusnakti dzird, ka nāk milža ziņu nesēji - deviņi suņi kvelkdami pa laukiem, deviņi vanagi svelpdami pa gaisu. Kurbads nostājas tilta vidū. Milzis pienāk un uzbļauj:

   «Kurbad, maitas gabals, laid mani pāri!»