Reiz bija gudra lapsa, tā apģērbās cilvēka drēbēs un gāja nabagot. Kādu vakaru viņa ienāca vienās mājās un lūdza naktsmājas, ko arī dabūn. Bet saimnieki bij vārījuši sausus zirņus, un nu lapsa arī no tiem dabūn. Tomēr lapsa zirņus neēda vis kā citi cilvēki: paņēma tikai vienu pašu zirni, vairāk ne.

   Otrā rītā lapsa ar savu zirni aiziet uz otrām mājām un prasa saimniekam: «Kur es savu zirni nolikšu?» Saimnieks atbild: «Nolieci uz loga!»

   Lapsa noliek zirni uz loga un apsēžas krēslā. Bet gailis, turpat stāvēdams, paņēma zirni un apēda. Nu lapsa iet pie tiesas, apsūdz saimnieku — un saimniekam jāatdod nabaģei gailis.

   Paņēmusi gaili, aiziet uz trešam mājām un prasa saimniekam: «Kur es savu gaili ievietošu?» Saimnieks atbild: «Ievieto manā aitu kūtī!»

   Tiklīdz nabaģe savu gaili kūtī ielaida, tūlīt teķis viņu nobadīja.

   Nu lapsa iet pie tiesas, apsūdz saimnieku, un saimniekam jāatdod nabaģei teķis.

   Paņēmusi teķi, aiziet uz ceturtam mājām un prasa saimniekam: «Kur es savu teķi ievietošu?» Saimnieks atbild: «Ielaidi manā govju kūtī!» Ielaida govju kūtī, lielais vērsis nobadīja teķi.

   Nu lapsa iet pie tiesas, apsūdz saimnieku, un saimniekam jāatdod nabaģei vērsis.

   Paņēmusi vērsi, aizgāja uz nākamām mājām un prasīja saimniekam:«Kur es savu vērsi ievietošu?»
   «Ielaidi manā zirgu stallī!»

   Bet vērsis vēl ne labi nebij iegājis stallī, te saimnieka braucamais zirgs no staļļa ārā un nospēra vērsi, ka tūdaļ bija pagalam.

   Nu lapsa iet pie tiesas, apsūdz saimnieku, un saimniekam jāatdod nabaģei zirgs.