Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Sarga dēls
Teicējs: Kristaps Ģelzis
Ilustrators: Elita Kaņepe
Tomēr ķēniņš grib par varu dzirdēt, lai prasot, ko vien vēloties, bet lai tik pūšot. Līdzko nu izstabulējies un ķēniņš pie beigām izraudājies, te stabulnieks iebāž savu stabuli kabatā un prasa, lai atdotu to meitu, kas tornī. Ķēniņš atpleš muti līdz ausīm un nokrīt kā no plaukta, bet, kas solīts, tas solīts - jāizpilda. Nu atdod gan ieslodzīto, bet arī nosaka, lai abi triju dienu laikā būtu pāri viņa robežām, citādi tas saķeršot un abus tornī iebāzīšot. Sarga dēls ņemas smalki izklaušināt, pa kuru ceļu visātrāki aiztikt, un beidzot izdibina, ka tikai pa jūru triju dienu laikā iespējams robežām pāri tikt. Trešajā dienā ķēniņš nostāda sargus uz visiem valsts stūriem, bet, kad tomēr bēgļus vairs nesaķer, tad viltīgi paziņo saviem kaimiņu valdniekiem, lai tie abus saķertu.
Ūdens braucēji sabrauc sešas dienas un sešas naktis pa jūru. Septītā dienā nejauka vētra piedzen kuģi svešā, svešā krasta malā. Šie abi nolec no kuģa un domā tālāku bēgt, bet kas to dos? Ziņa klāt, lai ejot pie paša ķēniņa. Noiet tur - spriedums īsu īsais: Sarga dēlam jāiet cietumā, un meitai jāpaliek ķēniņam par sievu.
No rīta cietumnieks prasa ēst. Bet ko ķēniņš dara? Tas iesūta ēdiena vietā virvi, lai labāk pakaroties nekā vēl ēdot. To redzot, Sarga dēlam noskrien zils gar acīm. Viņš paķer virvi, izdrāž pa logu un tad liek ķēniņam strupi atteikt: neesot nekad kāries un tādēļ to arī tagad nedarīšot. Ķēniņam tāda atbilde nejauki iet pie sirds. Viņš grib cietumnieku uz pēdām nogalināt. Tomēr, kad jaunā princese žēli lūdz, lai tā nedarot, tad šim dūša tā kā noslāpst. No rīta cietumnieks atkal prasa ēst. Ķēniņš liek cietumniekam atnākt un tad saka tā:
«Izjāj bez apaušiem manu ērzeli, tad dabūsi ēst!»
Sāk jāt - ērzelis aiziet kā vējš tālu, tālu, kamēr ieskrien tādā purvā, tādā muklājā, kur ne zirgs, ne jājējs ārā tikt. Nu Sarga dēls vislielākajās bēdās, viņš raud. Te niedres sāk čabēt un vecs, vecs vīriņš, uz nūjas atspiedies, čāpo muklājā, ne viņam stieg, ne mūk.
Ūdens braucēji sabrauc sešas dienas un sešas naktis pa jūru. Septītā dienā nejauka vētra piedzen kuģi svešā, svešā krasta malā. Šie abi nolec no kuģa un domā tālāku bēgt, bet kas to dos? Ziņa klāt, lai ejot pie paša ķēniņa. Noiet tur - spriedums īsu īsais: Sarga dēlam jāiet cietumā, un meitai jāpaliek ķēniņam par sievu.
No rīta cietumnieks prasa ēst. Bet ko ķēniņš dara? Tas iesūta ēdiena vietā virvi, lai labāk pakaroties nekā vēl ēdot. To redzot, Sarga dēlam noskrien zils gar acīm. Viņš paķer virvi, izdrāž pa logu un tad liek ķēniņam strupi atteikt: neesot nekad kāries un tādēļ to arī tagad nedarīšot. Ķēniņam tāda atbilde nejauki iet pie sirds. Viņš grib cietumnieku uz pēdām nogalināt. Tomēr, kad jaunā princese žēli lūdz, lai tā nedarot, tad šim dūša tā kā noslāpst. No rīta cietumnieks atkal prasa ēst. Ķēniņš liek cietumniekam atnākt un tad saka tā:
«Izjāj bez apaušiem manu ērzeli, tad dabūsi ēst!»
Sāk jāt - ērzelis aiziet kā vējš tālu, tālu, kamēr ieskrien tādā purvā, tādā muklājā, kur ne zirgs, ne jājējs ārā tikt. Nu Sarga dēls vislielākajās bēdās, viņš raud. Te niedres sāk čabēt un vecs, vecs vīriņš, uz nūjas atspiedies, čāpo muklājā, ne viņam stieg, ne mūk.
