Acumirklī uz visām četrām sienām Sarga dēls vicojas ar trijiem vīriem, kas ķēniņa avis zog. Nu ieiet ceturtā istabā, piesit ar nūju un saka:
   «Kaut šai istabā redzētu to torni, kur mana līgava ieslodzīta!»
   Acumirklī tornis ar skaistu meitu uz visam četrām sienām. Nu ieiet piektajā istabā, piesit ar nūju un saka:
   «Kaut še redzētu to, kā es ar līgavu pār jūru bēgu!»
   Acumirklī uz visām četrām sienām ūdens, jūra, bangas, viļņi un kuģis, kur šie abi sēž. Nu ieiet sestajā istabā, piesit ar nūju un saka:
   «Kaut še redzētu to, kā es ar trako ērzeli laižos!»
   Acumirklī viss tas redzams.
   No rīta varenais mālderis saka ķēniņam, ka istabas jau gatavas. Ķēniņš brīnās, ka tik ātri varēja gatavs tikt, un ved savu nākošo sievu istabas rādīt. Ieiet pirmajā istabā - brīnum jauki, ieiet otrā - varens darbs, ieiet trešā - ķēniņš no prieka uz augšu lec, ieiet ceturtā - šī pazīst savu torni, pazīst arī pašu mālderi, ieiet piektā istabā - šī grib vai ģībt, tomēr noturas, ne vārdiņa nesacījusi, ieiet sestā istabā - ķēniņš sasit rokas un prasa:
   «Kur tu tādu jājēju redzēji?»
   «Kur redzēju? Ceļmalā, teitan šurp nākdams!»
   «Labi. Tagad paliec pie manis un svini manas kāzas līdz, jo esi vareni strādājis.»
   Tā ka rītu nu kāzas. Šis gan gribētu priekš kāzām ar līgavu satikties, bet nav nekā iespējams. Tomēr līgavai pašai padoms pie rokas - kāzu dienā tā izliekas pie beigām slima. Sanāk visādi dakteri - nelīdz: esot jāmirst. Nu, kad tā, tad raudzīs mālderis ārstēt. Ķēniņš apsola visu ko maksāt, ja izārstēšot. Pēc īsa brīža slimniece vesela, un ķēniņš nu tik devīgs, ka gatavs mālderi ar naudu apbērt. Bet šis atgrūž naudu pie malas un sāk uzvilkt šādu meldiju:
   «Nauda tādā reizē tīri nekas. Bet klausies, ķēniņ, otrā ķēniņa valstī ir kalns un apakš kalna sudraba biķeris, atnes to biķeri, tad būsi aizmaksājis.»