«Lielāko!» saimnieces meita atteikusi, domādama par sērdienīti vairāk zelta pārnest.
   Vīriņš atdevis lielāko un vadījis uz mājām. Pie vārtiem tas teicis:
   «Ej pa priekšu, tu pati ceļu zini, es iešu pakaļ.»
   Šī gājusi pa priekšu. Drīzi bijis jāiet govju ganam garām. Gana suns sācis riet:
   «Am, am, am! klab, klab, klab!»
   Saimnieces meita nesapratusi to. Drīzi bijis jāiet cūku ganam garām. Tas suns atkal tāpat rējis:
   «Am, am, am! klab, klab, klab!»
   Beidzot nonākuši pie lielajiem vārtiem Vīriņš atvēris tos un uzpūkstinājis saimnieces meitu sētas vidū. Saimniece tūliņ aizskrējusi pie meitas: lai nesot kasti klētī, lai rādot, cik pārnesusi. Ienesušas klētī un smiedamās taisījušas vaļā. Bet tavas briesmas - zelta vietā no kastes uguns izšāvusies. Visa klēts nodegusi, bet sērdienītes kastīte nedegusi neparko.