Kāds tēvs, uz miršanas gultas gulēdams, ataicinājis savus trīs dēlus — divi bijuši gudri, bet trešais muļķis — un sacījis: «Mani dēli, es nomiršu, un mani apglabās kapā, bet jūs nāciet sargāt mani kapsētā trīs naktis no vietas, katrs savu nakti: vecākais pirmo, vidējais otro un tas, ko jūs par sliktāko turat, trešo.»

   Necik ilgi, tēvs nomira. Kad viņš bija apglabāts, muļķītis teica vecākajam brālim: «Šonakt tev jāiet sargāt.» Bet vecākais atbildēja: «Es neesmu nekāds miroņu sargs, ja tev patīk, tad ej tu manā vietā!

   Muļķītis aizgāja. Ap pusnakti viņš sasita plaukstas un sauca: «Tēvs, celies augšā!» Tēvs uzcēlās un vaicāja: «Nu, dēls, kāpēc tad vecākais nav nācis?» «Ko nu, tēt! Tas jau teica, ka neesot nekāds miroņu sargs, un atļāva man nākt!» Tad tēvs teica: «Dēls, tu manu prātu esi pildījis, vecākā brāļa vietā nākdams, par to es tev došu sudraba zirgu ar zvaigzni pierē, un, kad tu no kreisās puses tam caur ausi līdīsi, tad būsi sudrabā ģērbies! Bet, kad tu ielīdīsi caur otru ausi, dabūsi savas vecās drēbes.» Tad tēvs iedeva dēlam stabulīti, ar to lai pūšot, ja zirga vajagot, tad tas tūlīt ieradīšoties. Kad tēvs ar dēlu bija izrunājies, viņš iekāpa atkal kapā, un dēls dienasgaismā gāja uz mājām. Vakarā viņš sūtīja otru brāli sargāt tēva kapu, bet arī tas negāja un atbildēja tāpat kā vecākais brālis.

   Otrunakt tēvs atkal iedeva muļķītim zirgu un stabulīti, pamācīdams tāpat kā pirmajā naktī. Bet šoreiz zirgs bija ar zelta spalvu un mēnesi pierē. Trešajā nakti, tāpat kā pirmajā, muļķītis ieradās kapsētā un, sasitis rokas, sauca: «Tēvs, celies augšā!» Tēvs piecēlies un teicis: «Nu, dēls, par tavu paklausību es došu tev dimanta zirgu — ar dārgiem akmeņiem rotātu. Kad tu viņam no kreisās puses caur ausi līdīsi, tad tev būs tāds pats apģērbs kā zirgam spalva. Dzīvo nu vesels, tagad es tevi no kapa sargāšanas atlaižu.»

   Tad viņš iekāpa kapā — un muļķītis gāja uz mājām, it kā nekā nebūtu ne redzējis, ne dzirdējis.Gudrie brāļi katru reizi, kad viņš pārnāca, prasīja, ko labu pie kapa dzirdējis un redzējis. Bet viņš tikai stāstīja: «Citu neko neesmu redzējis kā kapsētu un dzirdējis esmu tikai koku šņākšanu.»