Kāds kungs bij atdevis kādam vīram meža stūrīti. Vīrs tūliņ uzcēla mazu būdiņu, ietaisīja mazajā stūrītī lauciņus un apsēja labību. Bet mazie lauciņi neienesa tik daudz, cik priekš pārtikas vajadzīgs, vīram tādēļ bij jāiet pie kunga pelnīties. Kungs pavēlēja viņam celmus lauzt. Tomēr celmu laušana grūts, nešķirīgs darbs, tādēļ ir te nevarējis tik daudz nopelnīt, cik vajadzējis.

   "Cik grūti!" vīrs vienu dienu dziļi nopūtās. Un līdz ko šos vārdus izteica, te, kur gadījusēs, kur ne, pienāca daiļa sieviete, sacīdama: "Nu, nu, no šīs dienas nebūs vairs tik grūti!" (Sieviete bijusi Laima). Tā arī bija - otrā dienā darbs šķīrās pavisam citādi -celmi vēlās kā burkāni no zemes ārā - īsā laikā bij salauzta liela grava.

   Trešā dienā Laima atkal atnāca pie celmu lauzēja un uzprasīja: "Kā ir - vaj vedās labāki?""Paldies, paldies! tagad iet kā raisīt raisās.""Tā, tā - tas man prieks!"Laimaatteica un iegāja celmu lauzēja būdiņā atpūsties. Bet tai pašā acumirklī muižkungs izlīda no biezumiem un uzprasīja: "Celmu lauzēj, kas tā par sievieti, kura nule pat iegāja istabā?""Dievs to zin, tā viņa atnāk, tā aiziet!""Ak tā! kungs mani sūtīja lai apskatos, ko te laba dari un tu nāci ar blēņu izrunām: neteiksi man taisnību."

   "Tās nekādas blēņas, patiesi nezinu, kas tā tāda, tik daudz tik zinu, ka viņai spēcīgi vārdi - līdz ko vienu vārdu man par labu sacījuse, tūliņ darbs šķirās pavisam citādāki, celmi iet laukā, kā pekas."

   To dzirdēdams muižas kungs steidzās uz mājam pie kunga un sastāstīja tam pilnu galvu, ko redzējis ko atradis. Kungs iesākumā neticēja, bet muižas kungs nodievojās: "Tici droši, tā nav kaut kāda sieviete, viņas vārdiem esot brīnišķīgs spēks. Tu nezini, kā celmu lauzējs ar celmiem dzīvo - tīri kā ar sapuvušam pekām. Mums vajaga sievieti te muižā dabūt, lai būtu kā būdams. Tik viena nelaime - viņa ar labu nešķirsies no celmu lauzēja. Bet, pag, kas man prātā - sūtīsim celmu lauzēju no pasaules ārā, raidīsim viņu pie mēneša, tādu un tādu ziņu atnest un pieteiksim, lai triju dienu laikā no mēneša atpakaļ. Saprotama lieta, ka turp nokļuvis, tas nemūžam vairs nespēs atpakaļ atgriezties."