Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Kurpītes

Teicējs: Ineta Ķirse

Autors: Anna Sakse

kurpites.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

 Dzīvoja vecos laikos kurpnieks Krišus, dzīvoja savā būdiņā meža vidū un taisīja rūķīšiem kurpes. Mazas zilas kurpītes.

    Viss būtu bijis labi, bet gadījās puisim apprecēt slinku sievu. Un tolaik nebija tā kā mūsu laikos, to­laik varēja mainīt zirgus, bet sievu, kādu biji nopre­cējis, ar tādu jādzīvo visu mūžu. Vai gan Krišus, mežā dzīvodams, varēja zināt, kāda būs viņa nākamā? Iestāstīja sieviņas, kas te ieklīda, veselības zālītes lasīdamas, ka Ķērsta esot meita tā nekas, pūrā kaza ar diviem kazlēniem, un ko nabaga cilvēks vairāk var vēlēties. Būs kaza, būs piens, kaz­lēnus rudenī nokaus gaļai, bet sieva apkops māju, un tā pats varēs vairāk noņemties ar kurpnieka darbu. Rūķīšu te pilns mežs, jaudā tikai visiem kurpes sataisīt.

   Ka Ķērsta ir pārlieku slinka, tas atklājās jau otrā dienā pēc kāzām, kad kaza blēja līdz vakaram ne­slaukta. Bija vien Krišum pašam jāņem ķipītis un jā­metas kazai jāšus uz pleciem, lai izslauktu.

    Vēl grūtāk gāja, kad stārķis sāka nest bērnus. Šis ne­saprātīgais putns laikam nezina, kur tos grūst, un slinkajām sievām sanes ne mazāk kā čaklajām sievām. Tā nu ar laiku Krišum bija ne tikai jāslauc kaza un jāsapļauj ziemai siens, jāsagādā malka, bet arī jā­mazgā bērniem mutes, jāskalo autiņi un vēl jāvāra visiem azaids. Bet kurpnieka darbus arī nevarēja atlikt, no kā tad dzīvosi.

    Sataisījis kurpes pilnu maisu, Krišus nesa tās rūķī­šiem. Tie saskaitīja, cik pāru atnests, un labi samak­sāja.

   Bet vienā reizē, aizgājis uz rūķu mājām, Krišus atklāja, ka lielā daļa kurpju no maisa pa ceļam izbi­rušas. Un kā neizbirs, ja maisam izplīsis liels cau­rums. Nekā darīt, par kurpēm, kuru nav, rūķīši ne­maksā. Dīvaini tikai tas, ka atpakaļceļā Krišus, lai kā meklē, pazudušās kurpes neatrod.

    Pārgājis mājās, Krišus saka Ķērstai, lai nu pielāpot maisu, citādi atkal varot iznākt liela skāde. Ķērsta arī nosolās, un nākamajā reizē, saliekot kurpes maisā, caurumu nekur neredz. Bet, kā aiziet pie rūķīšiem, tā atkal puse kurpju trūkst. Krišus apskata maisu - nu kā tad! Ķērsta tik nevīžīgi piediegusi ielāpu, ka tas atiris un caurums, kāds bijis, tāds palicis.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google