Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Lidojošā ceļasoma

Teicējs: Ingrīda Andriņa

Autors: Hanss Kristians Andersens

Picture 012.jpg
Ilustrators: Kaspars Studāns
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   Tagad katrs var redzēt, ka mēs esam galvenie!" viņi domāja. "Kāds mums spožums, kāda liesma!" Un tad viņi bija izdeguši."

   Tā bija skaista pasaka," ķēniņiene teica. "Es jutos gluži kā virtuvē pie sērkociņiem, jā, tagad tu dabūsi mūsu meitu."

   "Jā gan!" ķēniņš piekrita. Tu mūsu meitu dabūsi pirmdien!" Tirgotāja dēlu kā nākamo meitasvīru viņš tagad uzrunāja ar "tu".

   Kāzas bija noliktas, un vakaru priekš tām visā pilsētā notika uguņošana, pūlī tika mesti kliņģeri un kūkas, un, pirkstu galos pacēlušies, ielu puikas kliedza urravas un svilpa, pirkstus mutē ielikuši. Bija bezgala jauki!

   "Jāpaskatās, vai es ari nevarētu kaut ko izdarīt," domāja tirgotāja dēls. Tad viņš nopirka raķetes, plaukšķenes un visvisādus uguņošanas rīkus, kādi vien tik ir, ielika tos somā un uzlaidās ar tiem gaisā.

   Švirrks! Kā nu apkārt viss sprakšķēja, blīkšķēja un liesmoja!

   Turki lēkāja tā, ka tupeles vien pa gaisu lidoja. Tādus debesu brīnumus viņi vēl nebija redzējuši. Nu viņi saprata, ka princesi dabūs pats turku dievs.

   Līdzko tirgotāja dēls ar somu nolaidās atkal mežā, viņam ienāca prātā: "Iešu tomēr uz pilsētu, lai dabūtu dzirdēt, kā tas ir izskatījies." Un bija gluži saprotams, ka viņam gribējās paklausīties.

   Nē, ko tik ļaudis nestāstīja! Katrs, kam vien viņš vaicāja, bija redzējis to citādi, bet skaisti tas bija licies visiem.

   "Es redzēju pašu turku dievu," sacīja viens. "Acis viņam spīdēja kā zvaigznes un bārda bija balta kā ūdens putas!"

   "Viņš lidoja ugunīgā mētelī," teica cits. "Skaistākie eņģelīši raudzījās no mēteļa krokām!"

   Jā, viņš dzirdēja brīnumu lietas, uz ritu bija noliktas viņa kāzas.

   Nu viņš gāja atpakaļ uz mežu, lai sēstos savā somā, — bet kur tā bija palikusi? Soma bija sadegusi. Viena dzirkstele no uguņošanas bija iekritusi somas dibenā, uzliesmojusi un pārvērtusi somu pelnos. Viņš vairs nevarēja lidot, vairs nevarēja tikt pie savas līgavas.

   Visu dienu viņa nostāvēja uz jumta gaidīdama un gaida vēl tagad. Bet viņš staigā apkārt pa pasauli, stāstīdams pasakas, tomēr tās vairs nav tik jautras kā pasaka, ko viņš stāstīja par sērkociņiem.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google