Un uzreiz iečabējās, iegrabējās grāmata Tuka pagalvī: "Kukudē! Kukudē!" kladzināja vista, viņa, lūk, bija nākusi no Kēges pilsētas. "Esmu viena no Kēges vistām!" Un tad vista pateica, cik tur daudz iedzīvotāju un ka tur notikusi kauja, par kuru vispār labāk nerunāt.

   "Čabi, grabi, bums!" kāds nokrita zeme. Tas bija koka putns, kas nu ierunājās, šautuves papagailis no Prestes pilsētas. Viņš teica, ka tur esot taisni tik daudz iedzīvotāju, cik viņam naglu vēderā, un ne bez lepnuma piebilda: "Netālu no manis ir dzīvojis Torvaldsens. Bums! Te man laba gulēšana!" 

   Bet Mazais Tuks negulēja, pēkšņi viņš sēdēja zirga mugurā. Aulekšiem! Aulekšiem! Grezni tērpts bruņinieks ar spīdošu bruņu cepuri un plīvojošu spalvu pušķi bija nosēdinājis viņu sev priekšā uz zirga, un viņi jāja pa mežu uz veco pilsētu-Vordingborgu.i Tā bija liela,-rosīga pilsēta: lepni slējās ķēniņa pils augstie torņi/ un sveču spožums plūda pa logiem; iekšā tika dziedāts un dejots; karalis Valdemārs dejoja ar greznajām galma preilenēm. — Ausa rīts, lēca saule, un nogrima pilsēta un karaļa pils, un torņi cits pēc cita, līdz beidzot palika tikai viens vienīgs-uz pakalna, kur pils bija stāvējusi, un pilsētiņa bija ļoti maza un nabadzīga, un skolēni, ar grāmatām padusē no skolas nākdami, teica: "Divi tūkstoši iedzīvotāju," — bet tas nebija tiesartik daudz tur nu gan nebija.

   Un Mazais Tuks gulēja gultā, nezinādams, vai sapņoļvai ir no­modā, bet kāds bija viņam līdzās.

   "Tukiņ! Tukiņ!" kāds sauca. Tas bija jūrnieks, bet tik maziņš, ka viņu varēja noturēt par kadetu, bet kadets viņš nebija. "Man tev jānodod daudz sveicienu no Korsēras, tā ir plaukstoša pilsēta! Tur valda dzīva rosība.-Tai ir tvaikonis un pasta rati. Agrāk gan to esot saukuši par nejauku, bet tas ir novecojis uzskats." — "Atrodos jūras malā," Korsēra sacīja. "Man ir gan lielceļš, gan meži, kur pastaigāties, esmu dzimtene dzejniekam, kas bija asprātīgs, un ne katrs dzejnieks ir par tādu saucams. Gribēju sūtīt kuģi apkārt zemeslodei, bet neaizsūtīju, lai gan būtu varējusi to izdarīt. Turklāt es brīnumjauki smaržoju, pie pašiem vārtiem zied visskaistākās rozes!"