— Bet, no otras puses, nekādi laimīgie viņi nav, jo nekur un nevienam nepieder, — un Diegs Izbrīvēja Pogai ceturto caurumiņu. Diegs teica:

   — No vienas puses — tā (švīks — un cauri!), un no otras puses — tā (švīks — un cauri!), no vienas puses — tā (šviks!) un no otras (šņiks!), un, kamēr Poga domāja, kā tur no kuras puses ir, viņa juta, ka ir..piešūta.

   Tikai dīvaini — nebija nekādu aizdomu un nekādu baiļu vairs. Vienu vien Pogai gribējās zināt: kas jādara?

   — Viens tikai jādara, — teica Diegs. — Jāder. Es varu derēt, ka tu tagad derēsi.

    Poga paskatījās apkārt un ieraudzīja vēl citas pogas — arī piešūtas. Un visas pogojās un pogājās. Un cilvēki satikās un teica: — Kādas tev skaistas pogas! Ja kāda iztrūka, tūdaļ to ievēroja, teica: — Poga iztrūkusi! Cēla augšā, šuva klāt un pogāja ciet. Un visi bija skaisti aizpogāti, un, kad labi ieskatījās, arī debess bija aizpogāta: dienā ar Saulespogu un naktī ar Mēnesspogu. Un runāja, ka tur tās debesīs tālumā mirdzošās arī esot pogas un tās saturot visus milzīgos tālumus, lai neizklīst. "Lai neizklīst..." domāja Poga. "Jātur, lai neizklīst."