- Tikai pasaki - vai neesi redzējis, uz kuru pusi pūķis aiznesa manu māmulīti?

   Vecītis parādīja ar roku uz dienvidiem, saņēma maizes gabaliņu un palika turpat sēžam, bet puisis aši aizgāja uz dienvidu pusi. Gāja, gāja otru dienu un - kā tas gadījās, kā ne - nonāca atkal tajā pašā vietā, kur bija sastapis vecīti.

   Tas atkal lūdzas:

   - Uzroc man, dēliņ, zemes gabaliņu un iestādi ābeli. Ābolu gribas, bet nav spēka iestādīt kociņu.

   Jaunākais dēls žigli ar zobenu uzraka zemi, iestādīja ābeli un palūdza, lai parādot ceļu uz pūķa alu. Vecītis parādīja uz ziemeļiem, un jaunākais dēls gāja, gāja veselu dienu un - ko tu neteiksi - atgriezās atkal tajā pašā vietā, kur sēdēja vecītis. Tas lūdzas, lai izdarot viņam vēl vienu pakalpojumu, - lai nositot čūsku, kas ielīdusi viņa būdiņā un neļaujot naktīs gulēt.

   Jauneklis aizgāja uz vecīša būdu un ar zobenu no­cirta čūskai galvu. Bet lai nu šoreiz nemānoties, viņš lūdzās vecīti, lai pasakot, uz kurieni pūķis aiznesis viņa māti.

   - Es tevi trīs reizes pārbaudīju - tavu sirds dāsnumu, tavu roku čaklumu, tavu drosmi. Tagad es redzu, ka māte tevi izaudzinājusi par krietnu dēlu, un tādu māti nevar atstāt pūķa nagos. Ej, dēls, uz rie­tumiem, un tur, kur naktī ieraudzīsi naudu žāvējamies, tur tuvumā būs pūķa ala. Tikai nedomā, ka viņš ar labu atdos tavu māti. Tev būs jāizcīna grūta kauja, un kas to zina, vai abiem izdosies glābties. Es tev pa­teikšu burvju vārdu, kas tevi var pārvērst, par ko vien tu vēlies. Bet ievēro vienu - divas reizes tu vari pār­vērsties, par ko vien gribi, bet trešo reizi pataupi, lai atkal pārvērstos par cilvēku. Ja izvēlēsies kaut ko citu, tas arī paliksi mūžu mūžos.