Tā, galu galā, esot gaumes lieta. Un viņas apkalpojamās Kurpītes mēle jau arī nemaz nezvanot, nē, tādas muļķības viņa nedarot. Bet viņa skaisti pļāpājot. Ko kurpītes, staigājot apkārt, visu saklausoties, to mēlītes visu izpļāpājot.

   Lūk, to Suka varot Uzpirkstenim ieteikt: ar tādu mēli var visu izpļāpāt.

   Nē, pļāpāt Uzpirkstenis nebija domājis. Viņš gribēja zvanīt.

   Viņš gāja tālāk pie Puķes. Puķe auga dārzā pie mājas loga. Mazas, zilganmēļas kurpītes šūpojās, pakārtas zaļajā stiebrā.

   — Labdien, kurpītes! Vai jums ir mēlītes?

   — Vai tad tu neredzi?

   — Un jūs zvanāt?

   — Vai tad tu nedzirdi?

    Uzpirkstenis ieklausījās — tiešām nekā, nekā nedzirdēja.

   — Tad jau tu esi kurls, — teica Kurpīte galotnē.

   — Tad jau tu esi akls, — teica Kurpīte pazarē.