Jaunākais brālis nu uzkāpj vilkam mugurā, paņem meiču klēpi un bēg. Te zeme sāk dimdēt, un ragana jož pakaļ. Jaunākais brālis redz, ka ar vilku neizbēgs, viņš atstāj vilku un uzlec ar meiču lācim mugurā. Bet ragana nāk ir tagad vēl tuvāk un tuvāk. Jaunākais brālis nu uzlec ar meiču briedim mugurā. Bet ragana nāk ir tagad vēl tuvāk un tuvāk. Zaķītis gan bēg, ko tik māk, stirniņa lobj pārtiesi vien, pārtiesi vien, cik tik spēj, vilciņš, lācītis, lapsiņa pa ciņu ciņiem, ka vejas vien. Lūsiņš līkkājītis klejo klupdams krizdams, tik Kampējs, Lauzējs, Dzelzsšķaidis zobus vien griež. Tomēr ko šie vieni? Arī briedis, nesējs, beigu beigās nomana, ka ragana čaklāka par visiem. Viņš saka uz jaunāko brāli: «Paberzē manu labo ragu, tad tur iznāks suseklītis. So suseklīti svied pār kreiso plecu, tik neskaties atpakaļ!»
   Jaunākais brālis pārsviež suseklīti pār kreiso plecu, un, re, aiz muguras rodas biezum biezi, zilum zili meži. Ragana tomēr izēdas ir tiem cauri. Briedis nu saka uz jaunāko brāli: «Paberzē manu labo ragu, tad tur iznāks galodīte. Šo galodīti svied pār kreiso plecu, tik neskaties atpakaļ!»
   Jaunākais brālis pārsviež galodīti pār kreiso plecu, un, re, aiz muguras rodas lielum lieli, augstum augsti klinšu kalni. Ragana tomēr pārvelkas ir tiem pāri. Briedis nu saka uz jaunāko brāli: «Paberzē manu labo ragu, tad tur iznāks lakatiņš. So lakatiņu svied pār kreiso plecu, tik neskaties atpakaļ!»
   Jaunākais brālis pārsviež lakatiņu pār kreiso plecu, un, re, nu gadās aiz muguras uguns upe. Pār šo upi ragana netiek pāri. Jaunākais brālis nu nokāpj no brieža un atpūšas. Tomēr ilgi arī nevar vis pūsties, jo jātaisa taču kāda būdiņa, kur pārgulēt. Tagad visi pie darba. Ak tu žēlīgais, kur tas ātri gāja: viens nesa, otrs svieda, trešais cēla, ceturtais vilka, piektais lika, sestais juma.
   Kad visi apgulušies, tad briedis izved jaunāko brāli laukā un saka: «Tagad nokauj mani un aproc manu galvu apakš sliekšņa, manu rumpi apakš grīdas. Še tev tagad šis prieviets, to glabā cieti! Un, ja tu kādreiz no šīs būdiņas aizej, tad apvicini trīs reizes prievieti no labās puses uz kreiso, piesien ar to pašu galvu pie rumpja — un es būšu atkal dzīvs.»
   «Bet saki, mīļo briedīti, — kā lai tevi, savu glābēju, kauju?» «Nenelgojies — vai es tevi uz nelabu mācīšu? Tas būs tavs paša labums.»
   Jaunākais brālis tā izdara un noliek prievieti uz loga.