Jaunākais brālis aiziet tāļāk. Te, kur gadījies, kur ne, nāk trešais milzis ar lielu rungu baļķa resnumā,  pretim, sacīdams: "Kur tu tāds sisenis mana valdnieka tiesā esi iekūlies? Eij ārā, uz pēdām ārā!"

   Bet jaunākais brālis neiet. Kā neiet, tā milzis to iedzen līdz padusēm zemē iekša. Tagad jaunākajam brālim asinis sāk virt, viņš izrauj zobinu un nocērt milzim vienu kāju pavisam. Milzis no sāpēm nokrīt gar zemi un saka: "Necērti vairāk!"
"Labi! bet tad tev jāapsolās divas lietas: pirmkārt, manus brāļus tur dārzā neaiztikt un otrkārt, pateikt, kas tur tāļāk šinī zemē redzams."

   "Tavus brāļus neaiztikšu un no šīs zemes varu tev tik daudz pastāstīt: tā zeme ir apburta un pats valdnieks arī noburts stallī par ērzeli. Tev jāiet visnotaļ pie šā ērzeļa, ja gribi kaut ko šinī zemē iesākt. Kad ieiesi stallī, tad ērzelis sāks briesmīgi trakot. Bet nebaidies, izeij stallim cauri otrā galā, tur ieraudzīsi trīs apcirkņus: vara, sudraba un zelta. Visi trīs apcirkņi ir pilni auzām. Ja pagrābsi auzas no vara apcirkņa un ērzelim pabērsi tad viņš tūlīt kaut cik aprims;ja pagrābsi auzas no sudraba apcirkņa un pabērsi, tad viņš jau paliks brangi rāms, bet, ja pagrābsi auzas no zelta apcirkņa un pabērsi, tad ērzelis būs lēnāks par jēru. Viņš tūlīt sāks ar tevi runāt un izteiks visu, kas darāms. Vairāk nezinu nekā teikt."

   Jaunākais brālis aiziet pie ērzeļa un izdara visu uz matu, kā pamācīts. Jā, itin pareizi, ērzelis beigās sāk runāt un saka tā: "Puisīt, tev vajaga gan, kā redzu, stipram un drošam būt. Vaj tad trīs stipros milžus nemaz nesatiki?"

   "Jā, kā tad, satiku gan, bet tos nabagus es pārvarēju. Tas trešais beidzot mani pamācīja, uz kurieni lai eimu un kas man darāms."

   "Vaj patiesi, puisīt, milžus pārvarēji? Nu, tad šīs zemes pūķi arī pārvarēsi. Pūķis dzīvo viņā pilī. Viņam ir deviņas galvas un briesmīgs spēks. Tas pats nobūra mani par ērzeli un nozaga kādam ķēniņam septiņas meitas, kuras tura ieslodzītas pilī. Bet uz pili tu eji pa dienas vidus laiku - pūķis tad guļ. Ielieni labi klusu un apbruņojies ar manu zobinu, kurš turpat pie sienas karāsies, ar savu zobinu neiesāc. Bez tam tu pūķim blakus ieraudzīsi divus zāļu trauciņus: pa labu roku, tai trauciņā, ir stipruma zāles, pa kreiso nestipruma. Tos trauciņus pārmij: stipruma zāles, - pēc tam, kad pats no viņām esi iedzēris kādu kluncienu, - nolieci pa kreiso roku un nestipruma zāles pa labo. Kad tas viss padarīts, tad krauji ar manu zobinu pūķim, ko spēji un māki."