"Superbe! Charmant!" jūsmoja galma dāmas, jo visas runāja franciski, cita par citu sliktāk.

   "Kā gan šis putns man atgādina nelaiķes ķeizarienes spēļu dozi," teica kāds vecs kavalieris. "Ak, jā! Tās pašas skaņas, tas pats priekšnesums!"

   "Jā," ķeizars sacīja un raudāja kā mazs bēms.

   "Es negribētu ticēt, ka ari tā ir īsta," princese teica.

   "Jā, tas ir īsts putns!" sacīja tie, kas to bija atnesuši.

   Tad lai tas putns lido," princese teica un neparko negribēja atļaut princim ienākt.

   Bet viņš nebija tik viegli iebaidāms; viņš nosmērēja seju brūnu un melnu, uzvilka cepuri uz acīm un klauvēja pie durvīm.

   "Labdien, ķeizar!" viņš teica. "Vai es te pilī nevarētu dabūt darbu?"

   "Varētu gan!" ķeizars sacīja. "Man vajadzīgs viens, kas ganītu cūkas, jo to mums ir daudz."

   Un tā princis tika iecelts par ķeizarisko cūkganu. Viņš dabūja nabadzīgu istabiņu lejā pie cūkkūtīm, un tur viņam bija jāpaliek. Bet visu dienu viņš sēdēja un strādāja, un, kad pienāca vakars, bija uztaisījis mazu, glītu podiņu. Ap malām tam bija zvārgulīši, un, līdzko podiņš sāka vārīties, tie sāka skaisti skanēt un spēlēt veco dziesmiņu:

"Ak, tu mīļais Augustiņ,

 Viss ir beigts, viss ir beigts!"