"Vai viņš traks?" iesaucās princese un gāja prom; bet, pagājusi mazu gabaliņu, apstājās. "Māksla jāpabalsta!" viņa teica. "Es esmu ķeizara meita! Saki viņam, ka viņš dabūs desmit skūpstu tāpat kā vakar, pārējos lai paņem no manām galma dāmām."

   "Jā, bet mēs to negribam!" galma dāmas sacīja.

   "Blēņas!" atteica princese. "Ja jau es varu viņu skūpstīt, tad varat jūs arī. Neaizmirstiet, ka es jums dodu uzturu un algu!" Un galma dāmai atkal bija jāiet pie viņa.

   "Simt skūpstu no princeses!" viņš teica. "Vai ari katrs paliek pie sava!"

   "Stāviet man apkārt!" princese pavēlēja, un visas dāmas sastājās viņai apkārt, un cūkgans sāka princesi skūpstīt.

   "Kas gan tā par drūzmu tur lejā pie cūkkūts?" brīnījās ķeizars, izgājis ārā uz balkona. Viņš berzēja acis un uzlika brilles. "Tās taču galma dāmas! Man jātiek lejā pie viņām!" Un viņš uzlocīja tupelēm malas uz augšu, jo tās viņš bija nominis.

   Ak tu tētīt, kā viņš steidzās!

   Nonācis lejā pie aploka, viņš sāka iet pavisam klusu, un galma dāmas bija tā aizņemtas ar skūpstu skaitīšanu, lai viss noritētu godīgi, ka nemaz nepamanīja ķeizaru. Viņš pacēlās uz pirkstgaliem.

   "Kas tad tas?!" viņš iesaucās, ieraudzījis abus skūpstāmies, un iesita viņiem ar tupeli pa galvu tieši tai brīdī, kad cūkgans saņēma astoņdesmit sesto skūpstu. "Prom!" kliedza ķeizars, jo bija dusmīgs, un princese un cūkgans tika izlikti ārpus ķeizarvalsts.

   Tur nu viņa stāvēja un raudāja, cūkgans bārās, un lietus lija straumēm.

   "Ak, es nabadzīte!" princese žēlojās. "Būtu jel es ņēmusi skaisto princi! Ak, cik nelaimīga tagad esmu!"

   Un cūkgans aizgāja aiz koka, noslaucīja melnumu un brūnumu no sejas, nometa neglītās drēbes un nostājās tad viņas priekšā savā prinča tērpā tik skaists, ka princesei gribot negribot bija viņam jāpaklanās.

   "Tagad es tevi nicinu!" viņš teica. 'Tu negribēji godīgu princi! Tu nesaprati neko no rozes un lakstīgalas, bet cūkganu varēji skūpstīt par spēļu mantiņu! Nu tu esi dabūjusi, ko pelnījusi!"

   Un tad viņš iegāja savā ķēniņvalstī, aizsizdams durvis viņai deguna priekšā, tā ka viņa patiesi varēja dziedāt:

"Ak, tu mīļais Augustiņ,

 Viss ir beigts, viss ir beigts!"