Tad viņai tuvāk piepeldēja Vardīte ar tik spožām acīm kā pērlītes un zaļā mētelītī.

   "Jauna atnācēja, skatos," Vardīte noteica. "Ziniet, nekas nav labāks par kārtīgām dū­ņām. Ak, dodiet man lietainu laiku un kādu dīķi, un es būšu laimīga. Vai domājat, ka pēcpusdiena būs gana mitra? Es ļoti ceru, ka tā būs, kaut gan debesis ir zilas un bez mākoņiem. Cik skumji!"

   "Kh-khmm, khmm!" Raķete grasījās runāt un ieklepojās.

   "Kāda jums jauka balss!" Vardīte iesaucās. "Gluži kā kurk­stēšana, bet kurkstēšana ir vismuzikālākā skaņa pasaulē. Šovakar jūs varēsit noklausīties mūsu līksmo kori. Mēs nosēžamies pīļu dīķī pie zemnieka mājas un sākam, līdzko uzlec mēness. Tas ir tik aizraujoši, ka ikviens paliek nomodā, lai mūs paklausītos. Vēl vakar es dzirdēju zemnieka sievu sakām mātei, ka pagājušo nakti mūsu dēļ nav spējusi ne acu aizvērt. Ir tik patīkami justies slavenai."

   "Khmm, khmm!" Raķete dusmīgi atkārtoja. Viņa bija tik aiz­vainota, ka nespēja izteikt ne vārda.

   "Nudien, piemīlīga balss," Vardīte turpināja. "Ceru, ka jūs at­nāksiet uz pīļu dīķi. Iešu apraudzīt meitas. Man ir sešas burvī­gas meitas, un es baidos, ka Līdaka var viņas atrast. Tā taču ir īsta briesmone un bez kavēšanās apēstu tās brokastīs. Bet tagad atvadīsimies. Saruna ar jums mani ļoti iepriecināja, ticiet man."

   "Ir nu gan saruna!" Raķete ierunājās. "Tu pati visu laiku runāji. Tā nav nekāda saruna."

   "Kādam vienmēr jāklausās," Vardīte atbildēja. "Un man labāk patīk runāt. Tas ietaupa laiku un novērš strīdus." "Bet man patīk strīdi," Raķete iebilda.

   "Man gan ne!" Vardīte miermīlīgi noteica. "Strīdi ir kaut kas pārlieku vulgārs, un labā sabiedrībā taču visiem mēdz būt vienādi uzskati. Vēlreiz - uz redzēšanos! Es jau redzu tālumā savas meitas."

   Un Vardīte aizpeldēja.

   "Tu esi ļoti nepatīkama persona," Raķete teica. "Un ļoti slikti audzināta. Es neciešu tādus, kas runā tikai par sevi, kā to dari tu, kad citi varbūt vēlas runāt par sevi - kā, piemēram, es. Lūk, to es dēvēju par patmīlību, tā ir neciešama īpašība, jo sevišķi tāda rakstura personai kā man, jo esmu plaši pazīstama savas iejūtības dēļ. Tev vajadzētu pamācīties no manis, labāku parau­gu tu neatrastu. Tagad, kad nu tev ir tāda iespēja, tev vajadzētu to izmantot, jo es drīz vien atgriezīšos Galmā. Esmu tur ļoti iecienīta, vakar man par godu Princis un Princese pat apprecējās. Tu, protams, kā lauciniece no tādām lietām neko nesaproti."