"Bet viņi nav īsti no mūsu dzimtas!" teica viens no mazajiem baroniem. "Viņš bija pauninieks, un viņa — ganu skuķis. Viņi nebija tādi kā papiņš un mammiņa!"

   Portreti bija vecas grabažas, un — "Katram sava vieta!" — tā tika sacīts, un tāpēc vecvectēvs un vecvecmāte nokļuva gaitenī, kas ved uz kalpu istabu.

   Mācītāja dēls bija muižā par skolotāju; kādu dienu viņš kopā ar mazajiem baroniem un viņu vecāko māsu, kas nesen bija iesvētīta, gāja pastaigāties pa lauku celiņu gar veco vītolu. Iedama viņa lasīja lauku puķes un zāles, ko likt pušķī. "Katram sava vieta!" — un pušķis izdevās brīnum skaists. Tomēr viņa ļoti vērīgi klausījās tajā, kas tika runāts, un viņai bija liels prieks dzirdēt mācītāja dēlu stāstām par dabas spēkiem un slaveniem vīriem un sievām. Viņa bija veselīgas, maigas dabas, ar godaprātu un siltu sirdi, kas visam, ko Dievs radījis, pieķērās ar mīlestību.

   Viņi apstājās pie vecā vītola. Mazākais baronēns sagribēja stabulīti, kādu viņš jau bija licis izgriezt no citu vītolu zariem, un mācītāja dēls nolauza vienu zaru.

   "Ai, nedariet to!" jaunā baronese iesaucās; bet, kas darīts, izda­rīts. "Tas taču mūsu vecais, slavenais koks! Tas man ļoti mīļš! Tāpēc jau mājā mani par to izsmej, bet es uz to neklausos. Šim kokam ir sava teika!"

   Un tad viņa pastāstīja visu, ko mēs par vītolu jau zinām, par veco muižu, par zosu gani un pauninieku, kas te pirmoreiz satikušies un kļuvuši par augstās dzimtas un jaunās baroneses ciltstēvu un ciltsmāti.

   "Viņi negribēja vis, lai viņus ieceļ muižnieku kārtā, mīļie, labie ve­cīši," viņa teica. "Viņu sakāmais vārds bija: "Katram sava vieta!" — un tad viņi vairs nebūtu savā vietā, tā viņi sprieda, ja ar naudas palīdzību ļautu sevi iecelt lielkungu kārtā. Viņu dēls, mans vectēvs, bija tas, kurš tika par baronu, viņš esot bijis ļoti mācīts vīrs, iecienīts un ieredzēts pie prinčiem un princesēm, bijis klāt visos viņu svētkos. Mājā visi viņu tur vislielākajā cieņā, bet nezinu pati, kāpēc man tieši šis vecīšu pāris patīk vislabāk. Cik omulīga un patriarhāla dzīve ir bijusi vecajā muižā, kur namamāte ar kalponēm sēdēja un vērpa un vecais kungs lasīja priekšā no Bībeles!"