Bija jānotiek lielam koncertam, un tāpēc mazais barons bija paņēmis līdzi savu stabuli, bet tā neskanēja, lai izpūlējās gan pats, gan tēvs cik spēdami, un tāpēc stabuli atzina par nederīgu.

   Tad sākās mūzika un tāda dziedāšana, kas vislabāk patīk pašiem spēlētājiem un dziedātājiem. Vispār jau varēja būt gluži mierā.

   "Jūs arī esot virtuozs!" kāds kavalieris, īsts savu vecāku bērns, uzrunāja mācītāja dēlu. "Jūs pūšot stabuli, ko pats esot taisījis! Jūsos mīt ģēnija dzirksts — ģēnijs kas ģēnijs, — Dievs žēlīgais! Es cenšos tikt līdzi laikam, tas jādara. Vai nav tiesa, ka sniegsiet mums visiem jauku baudījumu ar šo mazo instrumentu?" To teicis, kavalieris pasniedza viņam stabulīti, kas bija izgriezta no vecā vītola peļķes galā, un tad skaļā balsī pavēstīja, ka mājskolotājs sniegšot solo priekšnesumu ar stabuli.

   Viegli bija saprast, ka mājskolotāju gribēja likt apsmieklā. Viņš liedzās stabulēt, kaut gan mācēja to tīri labi, bet visi viņam tā uzmācās un lūdzās apkārt, ka viņš pēdīgi paņēma stabuli un pielika pie mutes.

   Tā bija savāda stabule! Atskanēja pūtiens, tik garš kā no tvaika lokomotīves, pat vēl stiprāks. Tas noskanēja pa visu muižu, pāri dārzam un mežam, jūdzēm tālu, un reizē ar stabules pūtienu uznāca vētra, krākdama visā spēkā: "Katram sava vieta!" — un tad papā kā vēja nests izlidoja ārā pa logu, ārā no muižas, taisni lopu gana būdā iekšā, un lopu gans — tas gan uzlidoja nevis augšā, zālē, tur viņš nevarēja tikt, — bet gan saimes istabā pie smalkajiem sulaiņiem, kas staigāja zīda zeķēs; lepnie sulaiņi bija kā triekas ķerti, redzēdami, ka tāds prasts cilvēks uzdrošinās sēsties viņiem līdzās pie galda.

   Bet svētku zālē jaunā baronese tika aiznesta goda vietā pie galda, kur viņa bija cienīga sēdēt, un viņai līdzās mācītāja dēls; tur nu viņi abi sēdēja kā brūtespāris. Kāds vecs grāfs no zemes visvecākās dzimtas palika neaizskarts sēžam savā goda vietā; jo stabule bija taisnīga, un taisnīgam vajag būt. Asprātīgais kavalieris, kas pie tās stabulēšanas bija vainīgs, īstais savu vecāku bērns, ielidoja ar galvu pa priekšu vistu kūtī, turklāt rie jau viens pats.