Bet nav tik traki, zobus es krokodilēnam apzāģēju ar dzelzs zāģīti pēc tam, kad viņš bija pārgrauzis centrālapkures ūdensvadu un pārplūdinājis mums visu istabu. Kamēr mēs bijām teātrī, ņēmis un pārgrauzis cauruli; ūdens čalo, pats klausās un priecājas. Labi, ka laikus paspējām pārnākt. Kārlēns sāka nākt pie manis ciemos biežāk, viņam krokodils bija ļoti iepaticies. Viņš nesa tam burkānus un sarkanās bietītes, visādus džemus, un mans krokodils sāka zaudēt savu skaisto zaļo krāsu. Es viņu baroju tikai ar zaļu barību: devu viņam zaļas konfektes ar gurķiem, zaļos piparus ar zaļajiem zirnīšiem, zaļo sieriņu ar zaļajām dzēšgumijām. Bet tagad Kārlēns nesa viņam marinētas sarkanās bietītes, un mans krokodils sāka zaudēt krāsu. Es Kārlēnam aizliedzu manu krokodilu barot, un viņš nopirka pats sev krokodilu. Un nosauca par Dilu. Krokodils Dils. Bet manējais, es aizmirsu pateikt, bija krokodils Kroko.

   Bet nu tikai sākās. Tie bija īsti briesmu darbi. Mēs tos nosaucām par krokodarbiem, jo sācējs vienmēr bija Kroko. Dils bija tāds mierīgāks un paklausīgāks. Vasarā mēs dzīvojām vasarnīcā. Pirmais, ko viņi tur izdarīja, — bija taisījuši Nīlas dubļus, ierakušies puķu dobēs dubļos līdz acīm, no asterēm vairs nebija ne vēsts. Atvilkuši šļūteni no puķu laistāmā ūdens rezervuāra un visu ūdeni izlaiduši dobēs, tad ar vēderiem sākuši mīcīt un stampāt zemi tā — hopad, hopad, hopapā! — uz visām četrām palecas un ar vēderu pret zemi — hopad, hopad, rapapā! —, līdz puķudārzu uzpļumpējuši kā pankūkmīklu. Kad mēs atnācām, no dubļiem laukā četras acis vien grozījās. Citreiz šie abi bija tikuši šķūnītī un sākuši spēlēties, bet krokodiliem pirmās prātā vienmēr ienāk rīšanas spēles. Un Kroko tad vienmēr ir sācējs: "Metīsim viens otram mantiņas. Un, kas gaisā noķers un norīs, tas būs vinnētājs. Kā nenoķers — tā jāmainās. Met vispirms man!"

   Dils ņēmis un metis šim no plaukta naglas (mums tur pēc žoga taisīšanas kāds kilograms bundžās vēl bija palicis). Un, tā kā Kroko bija ietrenējies jau mušu un lampiņu ķeršanā, tad viņam vis nemisējās — viņš bija noķēris visas naglas, tad mazo āmuriņu un knīpstangas. Bet bija kļūdījies, kad Dils tam sviedis iekaļamo durvju slēdzeni ar visu rokturi. Tad abi mainījušies. Dils savukārt bija norijis mērlenti, dārzniecības šķēres, četras tenisa un divas badmintona bumbiņas, bet nebija paspējis noķert gaisā zāģu vīli. Tad Kroko viņš sviedis hanteles, un vienu Kroko norijis, un tad esot mēs atnākuši. Tā vēlāk Kroko pats visu izstāstīja.