Vakarā, kad Dils aizgāja mājā, Kroko sāka žēloties, ka viņam esot smags vēders. "Varbūt sāp vēders?" es teicu.

   "Nē, smags vēders," viņš teica. "Varbūt ciets vēders?" es teicu. "Nē, smags vēders," viņš teica.

   Tā es arī nesapratu.

   Bet, kad viņš gāja gulēt uz savu kaktu virtuvē pie gāzes balona, es redzēju, ka viņam ļogās kājas, kā kādu smagumu nesot. Es saucu: "Kroko! Nāc atpakaļ!" Bet viņš nevarēja apgriezties, bija tik dīvains un neveikls kā nevienu reizīti. Es teicu: "Nu, kas tev ir vēderā?" Viņš teica: "Āmurs." "Ej nu ej?" - "Jā, un hantele." Es domāju, ka viņš vienkārši nezina svešvārdus un par hanteli sauc kādu slimību. Bet no rīta, kad es gribēju vingrot un hanteles šķūnītī neatradu, es viņam prasīju jau nopietnāk:

   "Vai tu zini, kas tā ir — hantele?" "Jā," viņš teica, "tā ir ļoti smaga lieta."

   "Un vai tev ir tā hantele vēl vēderā?" "Jā," viņš teica, "reizēm pat rullējas."

   Visas četras kājas viņš bija izpletis katru uz savu pusi un tur gulēja pavisam nekustīgs kā kājslauķis. Mēs viņu iecēlām žigulī bagāžniekā un aizvedām uz rentgenu. Rentgenologs paskatījās un teica, ka viņam vēderā esot vesels haoss. "Nevar būt," teica Kroko, "tur ir hantele." "Ticiet man," teica dakteris, "tur ir haoss." "Vai tad to sauc par haosu — tādu ar bumbām katrā galā? Tā bija hantele!" tiepās Kroko. "Nē, haoss ir daudz lielāks par hanteli, un tam ir galu bez gala, bezgala daudz galu. Lūžņi tev tur ir, lūžņi!" Ārsts paplikšķināja Kroko pa vēderu un ieteica viņu vest tūliņ uz metāllūžņu savāktuvi. Mēs, protams, Kroko uz savāktuvi vest negribējām un lūdzām dakteri Kroko izoperēt.

   Operācijā atklājās vēl viens Kroko grēka darbs: viņa vēderā atrada motocikla "Java" karburatoru. Pagājušajā nedēļā Kārlēna brālis bija izjaucis javiņu un Kroko ar Dilu abi tur apkārt snaikstījušies. Pēc tam karburators mums par lieliem sirdēstiem bija pazudis. Bet Dils pēc šīs nelaimīgās spēlēšanās šķūnītī bija uzvedies pavisam savādi, visiem prasījis, vai kāds nezina, kur ir tenisa raketes. Tā kā māsiņa Mīcīte bija aizbraukusi uz treniņnometni un raketes paņēmusi līdzi, Dils pievācis mazās badmintona raketes, nolicis vienu zālē, sācis pa to bumbiņveidīgi lēkāt un salauzis, tad nolicis otru raketi pie vārtiņiem, pats atkāpies un meties tajā, bet nekāda bumbošanās nav iznākusi, rakete uzmaukusies Dilām purnā, un Dils skrējis palēkdamies, un vēderā viņam kaut kas paukšķējis. Droši vien tur plīsušas tenisbumbiņas un pārgājušas asinīs, bet, kad kādam krokodilam pāriet bumbiņas asinīs, tad viņš taisni tā uzvedas.