Reiz bija kāds tirgotājs, viņš bija tik bagāts, ka būtu varējis veselu ielu un gandrīz vēl arī mazu šķērsieliņu nobruģēt ar sudraba naudu. Bet to viņš nedarīja, viņš mācēja savu naudu citādi izlietāt. Šiliņu izdodams, viņš atpakaļ dabūja dālderi. Tāds, lūk, tirgotājs viņš bija — un tad viņš nomira.

   Tā nu viņa dēls mantoja visu naudu, dzīvoja vienos priekos, katru nakti gāja uz masku balli, taisīja gaisa pūķus no papīra naudaszīmēm un laida plakaniski pa ezera virsu nevis plānus akmentiņus, bet zelta naudas gabalus. Tā rīkojoties, nauda varēja izsīkt un beidzot izsīka arī. Pēdīgi viņam nepiederēja vairāk par četriem šiliņiem un nebija citu mantu kā vien tupeļu pāris un veci rītasvārki. Nu draugi par viņu nelikās vairs ne zinis, jo ar tādu tak viņi nevarēja rādīties kopā uz ielas. Bet viens no viņiem, kurš bija labs, aizsūtīja viņam vecu ceļasomu, sacīdams: "Savāc mantiņas!" Jā, tas nu bija labi darīts, bet viņam jau nebija nekā, ko savākt, tāpēc viņš iesēdās ceļasomā pats.

   Tā bija ērmota ceļasoma. Līdzko piespieda atslēgu, ceļasoma varēja lidot pa gaisu. Tā ari notika, žviks! — soma ar tirgotāja dēlu caur skursteni uzlidoja augstu virs mākoņiem, arvien tālāk un tālāk prom. Somas dibens čīkstēja, un viņš šausmīgi pārbijās, domādams, ka tas salūzis, jo tad nu viņš dabūtu krietni mest kūleņus! Dievs, pasargā! Un tā viņš nonāca turku zemē. Ceļasomu viņš noslēpa mežā zem sausām lapām un gāja uz pilsētu. To viņš gluži labi varēja darīt, jo pie turkiem tak visi, tāpat kā viņš, staigāja rītasvārkos un tupelēs. Tad viņš satika aukli ar mazu bērnu. "Klau, tu, turku aukle!" viņš teica. "Kas tā par lielu pili pilsētas tuvumā, kam logi tik augstu no zemes?"

   „Tur dzīvo ķēniņa meita," aukle teica. "Viņai ir pareģots, ka viņa kāda mīļākā dēļ kļūšot ļoti nelaimīga, un tāpēc neviens nedrīkst viņu apmeklēt, ja ķēniņa un ķēniņienes nav klāt."

   "Paldies!" tirgotāja dēls teica. Tad viņš gāja uz mežu, iesēdās savā somā, uzlaidās uz jumta un pa logu ielīda pie princeses.

   Viņa gulēja uz sofas un bija aizmigusi. Viņa bija tik skaista, ka tirgotāja dēls nevarēja atturēties, viņu nenoskūpstījis. Viņa pamodās un briesmīgi izbijās, bet viņš teica, ka esot turku dievs, kas nolaidies no debesīm, un tas viņai patika.