Pa lielceļu soļoja zaldāts: viens, div', viens, div'! Plecos viņam bija mugursoma un pie sāniem zobens, jo viņš bija bijis karā un tagad nāca mājās. Tad uz lielceļa viņš satika vecu raganu, viņa bija pagalam pretīga, apakšlūpa nokarājās viņai līdz krūtīm. Viņa teica: "Labvakar, zaldāt! Kas tev par skaistu zobenu un lielu mugursomu, tu esi īsts zaldāts! Nu tu dabūsi tik daudz naudas, cik vien gribēsi!"

   "Paldies tev, tu, vecā ragana!" zaldāts atbildēja.

   "Vai redzi to lielo koku?" ragana jautāja un norādīja uz koku, kas auga turpat blakus. 'Tam vidus ir pavisam caurs. Tev jāuzrāpjas galotnē, tad tu ieraudzīsi caurumu, pa kuru tev būs jāieslīd un jānonāk dziji koka iekšienē! Es tev apsiešu virvi ap vidukli, lai varētu tevi pacelt atkal augšā, kad tu mani sauksi!"

   "Ko tad man kokā būs darīt?" zaldāts jautāja.

   "Paņemsi naudu!" ragana atbildēja. 'Tev jāzina, ka tad, kad tu nonāksi kokā līdz pašam dibenam, tu atradīsies lielā ejā, kas ir pavisam gaiša, jo tur deg simtiem lampu. Tad tu redzēsi trīs durvis, tu tās varēsi atvērt, durvīs ir atslēgas. Ja ieiesi pirmajā kambari, tad vidū uz grīdas redzēsi lielu lādi, uz tās sēž suns. Tam acis ir tik lielas kā apakštases, bet nebēdā! Es došu tev savu zilrūtaino priekšautu, to tu izklāj uz grīdas, tad žigli paņem suni, nosēdini uz mana priekšauta, attaisi lādi un ņem tik daudz šiliņu, cik gribi. Tie visi ir no vara; bet, ja labāk gribi sudrabu, tad tev jāiet uz nākamo istabu, tur sēž suns, kam acis tik lielas kā dzirnakmeņi, bet nebēdā, nosēdini to uz mana priekšauta un ņem tik naudu! Bet, ja tu gribi zeltu, to tu arī vari dabūt un tik daudz, cik vien vari panest, ja ieiesi trešajā kambari. Sunim, kas sēž uz šīs lādes, acis ir tik lielas kā torņi. Tas ir īsts suns, vari man ticēt! Bet nebēdā, nosēdini to uz mana priekšauta, tad viņš tev neko nedarīs, un ņem no lādes tik daudz zelta, cik vien gribi!"

   "Nav nemaz peļami," zaldāts noteica. "Bet kas man būs jādod tev, vecā ragana? Jo tu taču arī kaut ko gribi, man vedas domāt!"