Ķēniņš un visi citi tūlīt skrējuši sudraba ābolus raut, tik jaunākā ķēniņa meita neskrējusi, tā palikusi istabā pie muļķīša. Bet ķēniņš dabūjis tik vienu sudraba ābolu noraut, tie citi āboli visi - kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd, kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd. Norauto ābolu ķēniņš iedevis savai vecākajai meitai un tad pavēlējis uz rītdienu viesus salūgt, lai rādītu ir tiem neredzēto brīnuma dārzu. Tomēr līdz rītdienai bija jau par vēlu sudraba dārzu skatīties. Naktī muļķītis atkal papurinājis sudraba iemauktus, atsaucis sudraba zirgu un trīs reizes apjājis ap dārzu. Trešo reizi jājot, dārzā viss sudrabs nozudis.

   No rīta sanākuši pasauls viesu, bet visi prieki bijuši vējā — neredzējuši vairs nekāda sudraba. Ķēniņam tas ļoti grauzis, ka viesi piekrāpti, un, lai viņus kaut cik apmierinātu, tad izgudrojis citu ko — viņš pasludinājis, ka viņa vecākā meita šodien būšot no viesu pulka izmeklēt sev brūtgānu. Tā arī noticis. Vecākā meita paņēmusi sudraba ābolu un iedevusi vienam viesim. Ķēniņš tūlīt izvedis izmeklēto viesi no pulka ārā un licis ar vecāko meitu salaulāt.

   Dzīvojuši atkal labi ilgi. Te reiz muļķītis atkal papurinājis zelta iemauktus. Atskrējis zelta zirgs un atnesis pilnu kulīti ar tīru zeltu. Muļķītis uzlēcis zirgam mugurā, apjājis trīs reizes ap ķēniņa dārzu un izsējis zeltu vispār dārzu. Acumirklī viss dārzs laistījies vienā zeltā. Nu tas palaidis zelta zirgu uz māju un iegājis pie ķēniņa dārznieka, lai to pamodinātu no dienasvidus.

   Dārznieks izberzējis acis un prasījis: «Ko gribi?» Bet muļķītis rādījis ar pirkstu dārzā, sacīdams: «Kas te zib, kas te zib?» Dārznieks, tādu spožumu redzēdams, ieskrējis tīri pārbijies pie ķēniņa un stāstījis, kas dārzā. Ķēniņš un visi citi tūlīt skrējuši zelta ābolus raut, tik jaunākā ķēniņa meita neskrējusi, tā palikusi istabā pie muļķīša. Bet ķēniņš dabūjis tik vienu zelta ābolu noraut, tie citi āboli visi - kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd, kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd. Norauto ābolu ķēniņš iedevis savai vidējai meitai un tad pavēlējis uz rītdienu viesus salūgt, lai rādītu ir tiem neredzēto brīnuma dārzu. Tomēr līdz rītdienai bija jau par vēlu dārzu skatīties. Naktī muļķītis atkal papurinājis zelta iemauktus, atsaucis zelta zirgu un trīs reizes apjājis dārzu. Trešo reizi jājot, dārzā viss zelts nozudis.