Bet tiem diviem svaiņiem nemaz nepaticis muļķīti par radinieku pieņemt. Viņi pierunājuši ķēniņu, lai aizsūtītu muļķīti ar savu sievu uz citurieni. Ķēniņš paklausījis un aizsūtījis abus tālu, tālu no pils, gandrīz no savas valsts ārā. Tur tiem bijis jādzīvo nabadzīgā būdiņā. Bet tiem diviem svaiņiem vēl nebijis diezgan ar to, viņi vēlējušies, kaut muļķītis ar savu sievu labāk nemaz nebūtu pasaulē.

   Kādu dienu abi svaiņi teikuši ķēniņam, ka nodomājuši jāt medīt. Ķēniņš gribējis saviem znotiem sulaiņus, palīgus līdz sūtīt, bet znoti atteikuši: «Nē, nē! Mums reiz tīkas diviem vien.» Bet kur nu bieži — nemaz nemedījuši divi vien, aizgājuši pie muļķīša un ņēmuši to līdz, lai to mežā nobendētu. Muļķītis, nekā ļauna nedomādams, jājis uz savas nātna ķēvītes svaiņiem nopakaļus. Bijis jājāj gar briesmīgu muklāju. Svaiņi muklāja malā apturējuši savus zirgus, nocēluši muļķīti no savas nātna ķēvītes un iesvieduši nevainīgo muklājā. Paši tūlīt aizjājuši, smiedamies par to, ka muļķītis nu reiz pagalam. Bet muļķītis nebijis vis pagalam, viņš papurinājis sudraba iemauktus un atsaucis sudraba zirgu. Sudraba zirgs izvilcis muļķīti no muklāja un — viens divi — pārnesis pie sievas. Sieva jautājusi, brīnījusies, kur tā esot nomuļļājies, bet muļķītis tik atteicis: «Dod ātri citas drēbes — man jājāj svaiņiem pretim!»

   Pa vārtiem izjājot, sudraba zirgam piestājušies divi vareni suņi un tecējuši katrs savā pusē. Pēc kāda brīža muļķītis saticis svaiņus. Svaiņi brīnījušies par sudraba zirgu un kaulējušies, lai pārdodot viņiem varenos suņus. Muļķītis atteicis: «Ja atdodat man savus laulājamos gredzenus un apsolāties suņus deviņu dienu laikā nelaist nekur ārā, tad lai notiek.» Svaiņi atdevuši laulājamos gredzenus un apsolījušies suņus ieslēgt.

   Labi, tā palicis. Bet otrā dienā svaiņi atkal bijuši klāt un kaulējušies, lai muļķītis jājot līdz medīt. Viņš jājis ar. Gar muklāju jājot, svaiņi apstājušies, nocēluši muļķīti no nātna ķēvītes un iesvieduši uz galvas muklājā. Bet muļķītis papurinājis zelta iemauktus un atsaucis zelta zirgu. Zirgs izvilcis muļķīti no muklāja un — viens divi — pārnesis pie sievas. Sieva brīnījusies, kur tāds esot nomuļļājies, bet muļķītis tik atteicis: «Kas nu medībās viss neatgadās! Dod labāk citas drēbes, ka varu svaiņiem pretim jāt.»