No rīta sanākuši pasauls viesu, bet visi prieki bijuši vējā, neredzējuši nekāda zelta vairs. Ķēniņam tas ļoti grauzis, ka viesi piekrāpti, un, lai viņus kaut cik apmierinātu, tad izgudrojis citu ko - viņš pasludinājis, ka viņa vidējā meita šodien būšot no viesu pulka izmeklēt sev brūtgānu. Tā arī noticis. Vidējā meita paņēmusi zelta ābolu un iedevusi vienam viesim. Ķēniņš tūlīt izvedis izmeklēto viesi no pulka ārā un licis ar vidējo meitu salaulāt.

   Dzīvojuši atkal pulks gadu. Te reiz muļķītis papurinājis dimantā iemauktus. Atskrējis dimanta zirgs un atnesis pilnu kulīti ar tīru dimantu. Muļķītis uzlēcis zirgam mugurā, apjājistrīsreiz ap ķēniņa dārzu un izsējis dimantu vispār dārzu. Acumirklī viss dārzs laistījies vienā dimantā. Nu tas palaidis dimanta zirgu uz māju un iegājis pie ķēniņa dārznieka, lai to pamodinātu no dienasvidus guļas. Dārznieks izberzējis acis un prasījis: «Ko gribi?» Bet muļķītis rādījis ar pirkstu dārzā, sacīdams: «Kas te zib, kas te zib?» Dārznieks, tādu spožumu redzēdams, ieskrējis tīri pārbijies pie ķēniņa un stāstījis, kas dārzā. Ķēniņš un visi citi tūlīt skrējuši dimanta ābolus raut, tik neskrējusi jaunākā ķēniņa meita, tā palikusi istabā pie muļķīša. Bet ķēniņš dabūjis tik vienu dimanta ābolu noraut, tie citi āboli visi: kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd, kuru rauj, tas paceļas gaisā un nozūd. Norauto ābolu ķēniņš ienesis iekšā, iedevis savai jaunākai meitai un tad pavēlējis uz rītdienu viesus salūgt, lai rādītu ir tiem neredzēto brīnuma dārzu. Tomēr līdz rītdienai bija jau par vēlu dimanta dārzu skatīties. Naktī muļķītis atkal papurinājis dimanta iemauktus, atsaucis dimanta zirgu un trīs reizes apjājisap dārzu. Trešo reizi jājot, dārzā viss dimants nozudis.

   No rīta sanākuši pasauls viesu, bet visi prieki bijuši vējā, neredzējuši neviena dimanta vairs. Ķēniņam tas ļoti grauzis, ka viesi piekrāpti, un, lai viņus kaut cik apmierinātu, tad izgudrojis citu ko — viņš pasludinājis, ka viņa jaunākā meita šodien būšot no viesu pulka izmeklēt sev brūtgānu. Jaunākā meita paņēmusi dimanta ābolu, bet nevarējusi viesu pulkā neviena patīkama ieraudzīt. Nu ķēniņš licis visu visādiem ienākt, arī muļķītis ienācis. Līdzko jaunākā meita ieraudzījusi muļķīti, tā pasniegusi tam dimanta ābolu. Ķēniņš gan pukojies, ka šī ielūkojusies tādu muļķīti, bet nevarējis neko darīt — bijis jāsalaulā.