Sieva iedevusi citas drēbes. Muļķītis ātri, ātri uzrāvis tās un tad lēcis zelta zirgam mugurā, lai jātu svaiņiem pretim. Pa vārtiem izjājot, zelta zirgam piestājušies divi vareni vilki. Pēc brīža saticis svaiņus. Svaiņi brīnījušies par zelta zirgu un kaulējušies, lai pārdodot viņiem varenos vilkus. Muļķītis atteicis: «Ja atdodat man savus laulājamos ābolus un apsoliet vilkus deviņu dienu laikā nelaist nekur ārā, tad lai notiek.» Svaiņi apsolījušies. Muļķītis paņēmis ābolus un aizjājis.

   Bet trešā dienā svaiņi atkal bijuši klāt, kaulēdamies, lai muļķītisjājot līdz medīt. Viņš jājis ar. Medībās svaiņi paņēmuši muļķīti un iesvieduši dziļā klints aizā. Tagad tie domājuši, ka muļķītis patiesi pagalam. Bet muļķītis nebijis vis pagalam, viņš papurinājis dimanta iemauktus un atsaucis dimanta zirgu. Dimanta zirgs izvilcis muļķīti no aizas un — viens divi — pārnesis pie sievas. Sieva brīnījusies, ka drēbes saplosītas, bet muļķītis atteicis: «Kas nu medībās viss negadās! Dod labāk citas drēbes, ka varu svaiņiem pretim jāt.»

   Sieva iedevusi citas drēbes. Muļķītis ātri, ātri uzrāvis tās un tad lēcis dimanta zirgam mugurā, lai jātu svaiņiem pretim. Pa vārtiem izjājot, dimanta zirgam piestājušies divi vareni lāči. Pēc brīža tas saticis svaiņus. Svaiņi brīnījušies par dimanta zirgu un kaulējušies, lai pārdodot viņiem varenos lāčus. Muļķītisatteicis: «Ja atdodat man savus laulājamos kreklus un apsolāties lāčus deviņu dienu laikā nekur nelaist ārā, tad lai notiek.»

   Labi, svaiņi apsolījušies. Muļķītis paņēmis kreklus un aizgājis pie sievas, svaiņi turpretim pārgājuši pie ķēniņa un stāstījuši, ka muļķītis izkrāpis viņiem laulājamos gredzenus, ābolus un kreklus. Ķēniņš palicis ļoti pikts. Viņš pavēlējis muļķīti, krāpnieku, pie sevis atvest. Bet muļķītis negājis vis tūlīt pie ķēniņa, devītā dienā, tad tik būšot iet. Pienākusi devītā diena. Muļķītis taisījies pie ķēniņa iet. Bet nebijis ne pa vārtiem izgājis, te braukuši septiņi ķēniņa dēli vienā sudrabā, zeltā, dimantā muļķītim pretim. Muļķītis nepazinis viņus, bet tie tūlīt pazinuši muļķīti. Visi septiņi izkāpuši no karītēm, sacīdami: «Paldies tev par to labumu, ka mācēji septiņi gadi klusu ciest. Tagad esam atpestīti. Še tev par piemiņu no mums viena dimanta karīte un seši dimanta zirgi.»