Tā dzīvoja Lāču māte ar saviem lācēniem priecīga un laimīga. Medus Lācis medojās, Ogu lācis ogojās un Mušu Lācis mušojās. Lāciene jau domāja: šie kļūst lieli, vajadzētu vēl kādu lācēnu. Varbūt tas būtu Klimpiņlācis, tad viņš varētu klimpoties.

   Bet Lāču māte saslima un nomira. Lācēni palika bāreņos. Kādu laiku Mežs nezināja, ko ar viņiem darīt, jā — lācēni vēl mazi, tāpat vakarā vajadzēja iztīrīt ar putekļsūcēju, midzināt, no rīta celt augšā (lāči ir lieli miegamices) un dienās pieskatīt, lai nepārmedojas, nepārogojas un nepārmušojas. Nolēma lācēnus atdot audzināšanā. Pirmo atdeva Mušu Lāci. Atdeva Pārtikas rūpniecības ministrijai, jo tās pārziņā ir kūku fabrikas un desu fabrikas, siera rūpnīcas un pienotavas.

   Lācis tur tik labi strādāja, ka pilnībā nosargāja desu fabriku no mušām un jau pirmajā mēnesī apsita 283 miljoni 486 tūkstoši 234 mušas. Viņš bija tik izdevīgs (izdevīgāks par aerosoliem un arī veselībai nekaitīgs), ka drīz "Rīgas Balsī" parādījās paziņojums:

                    "Pieņem darbā mušulāčus cīņai ar mušām. Ir kopgalds un kopmītnes. Izsniedz bezmaksas mušupletnes. Izcilākie mušulāči saņem prēmijas. Pieteikties Pārtikas rūpn. min. no 8.00 līdz 16.00. Kvalifikācijas celšanai tiks rīkoti mušulāču kursi, kurus vadīs Mušu Lācis 1."

   Tālāk par Mušu Lāci neesmu painteresējies. Tikai vienmēr, kad, dienvidu guļot, man kož mušas un es tās ķeru un nevaru noķert, es atceros viņu un domāju: "Diez vai tur pieteicās kāds mušulāču kursos vai nepieteicās?"

   Medus Lāci Mežs atdeva Auķim. Viņa atnāca mežā, kad Medus Lācis bija nogāzies no koka, izmežģījis ķepu un nevarēja paiet. Bet nogāzās no koka viņš tā: kad uzlīda kokā pie cauruma, kur bites skrēja iekšā un ārā, izrādījās, ka caurumam priekšā aizkārts zarā piesiets tāds savu metru pagarš klucis.

   — Kur tāds te gadījies? — norūca Medus Lācis un pagrūda kluci sāņus.