Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Laimīgais Princis

Teicējs: Zane Daudziņa

Autors: Oskars Vailds

laimigais.jpg
Ilustrators: Sandra Goldberga
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   Palikusi viena, Bezdelīga jutās pavisam vientuļa, un arī līgavai­nis viņai jau bija apnicis. "Viņš neprot sarunāties," Bezdelīga sprieda. "Un šķiet, ka viņš ir vieglprātīgs, jo vienmēr paklanās katrai Vēsmiņai." Un patiesi - kad uzpūta Vēsmiņa, Meldrs tai padevīgi klanījās. "Man jāatzīst, ka viņš turklāt ir mājās sēdētājs," Bezdelīga turpināja. "Turpretī man patīk ceļot, tātad manam vīram ari vajadzētu būt tādam, kam tas patīk."

   "Vai tu nāksi kopā ar mani?" Bezdelīga beidzot ap­jautājās, taču Meldrs noraidoši šūpoja galvu, jo bija cieši pie­ķēries savai dzīvesvietai.

   "Tu ar mani esi tikai nieko­jies," sauca Bezdelīga. "Es lido­šu pie Piramīdām. Ardievu!" Un viņa aizlaidās.

   Viņa lidoja visu dienu, līdz vakarpusē ieradās pilsētā. "Kur lai apmetos pārnakšņot?" tā prā­toja. "Ceru, ka pilsētā ir ierīkot kāda piemērota vieta." Tad viņa pamanīja statuju staltas kolonnas galā. "Apmetīšos tur!" viņa nolēma. "Vieta ir jauka, un tur būs arī daudz svaiga gaisa." Un Bezdelīga nometās pie Laimīgā Prinča kājām. "Kāda man guļamistaba no tīra zelta!" paraudzījusies apkārt, viņa klusi pie sevis noteica un jau grasījās doties pie miera, bet tieši tajā brīdī, kad viņa gribēja pabāzt galviņu zem spārna, viņai uzpilēja liela ūdens lāse.

   "Dīvaini gan!" Bezdelīga iesaucās. "Debesīs nav ne mākonīša, tikai spožas un dzidras zvaigznes, un tomēr līst lietus. Ziemeļeiropas klimats tiešām ir briesmīgs. Meldram gan patika lietus, bet tā jau bija tikai tāda iedomība." Nopakšķēja vēl viena lāse.

   "Kāds labums no statujas, ja zem tās nevar patverties no lietus?" sūrojās Bezdelīga. "Būs laikam jāapskatās pēc laba dūmeņa." Un viņa nolēma laisties uz citu vietu.

   Bet, pirms viņa paspēja pacelties spārnos, nopilēja vēl viena lāse, un Bezdelīga palūkojās augšup un - ai! - ko viņa ieraudzīja!

   Laimīgā Prinča acis bija pilnas asaru, un pa zeltītajiem vai­giem tās ritēja uz leju. Mēnessgaismā Prinča seja izskatījās tik skaista, ka mazās Bezdelīgas sirdī ielija žēlums.

   "Kas tu esi?" viņa vaicāja.

   "Es esmu Laimīgais Princis."

  

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google