Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Pasaka, kurā spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

Autors: Imants Ziedonis

Pasaka_kura_spelejas_Sandra0001.jpg
Ilustrators: Sandra Goldberga
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Stērbeles jau sūdzējās un šalle, un cepuru bumbuļi. Ka Vējš viņus ķerot.

   Kaimiņos dzīvoja Frizūra. Tā bija visvairāk uztraukusies. Vējam neesot kauna; viņam vienalga, kas modē; Vējš esot neizglītots nejēga. Frizūra aizgāja tūliņ uz veikalu un nopirka veikalā desu. Desu viņa uzdāvināja Sunim Funim: lai noķer Vēju. Suns Funs par desu bija gatavs pašu Orkānu noķert un atdot Frizūrai, lai piekarina pie spoguļa vai citur kur. Turklāt Sunim Funim bija veci rēķini ar Vēju: kad Suns Funs bija maziņš, Vējš to bija kaitinājis no četriem galiem — no purngala, no astesgala un gar abiem ausu galiem. Sunim Funim bija ļoti kutējis, viņš bija ļoti smējies, pārsmējies, un nu bija palikušas tikai dusmas. Tagad, redzi, arī kaitināja: kamēr Suns ēda desu, Vējš rāva desas smaržu prom. Pašu desu Suns pieturēja ar ķepu, bet smaržu saturēt nevarēja; un kas tad ir desa bez smaržas!

   "Hū, hūūū! Vīī!" dūca tukšā pudele. Tas bija Vējš, un Suns Funs ievēla pudeli ūdenī.

   "Burļur, ļurļur!" nopūtās pudele un nogrima, bet desmit mazi burbuļvēji nobaidīja ūdensblusas, uzskrēja gaisā un nosēdās uz veļas virves. Tie sāka lēkāt pa virvi cits citam pāri, līdz salēca visi kopā vienā lielā Virpuļvējā un sāka kopā ar izžautajiem palagiem tīties ap virvi.

   Suns Funs nu norāva virvi ar visu Vēju un ievilka istabā. Kad istabā sāka plēst vaļā sapītos palagus, Vējš iemetās plīts durtiņās — un cauri ugunij! — aste vien nošvīkstēja. Laukā sāka kliegt Vista krūmos: — Vējš skurstenī dūmos!

   Suns Funs izskrēja sētā. Vējš uz jumta ķēmojās ar dūmiem: taisīja dūmu riņķus un meta tos debesīs. Skurstenis izskatījās tīri priecīgs, abi dziedāja kaut ko saķērušies. Ieraudzījuši Suni, tie izpūta no dūmiem tādu kā ziloni un dziedāja:

Sunim Funim apēd tanti

 Melnie dūmu elefanti, —

   un laida Melno Milzīgo pa jumtu lejā Sunim Funim virsū. Suns palēca sānis, Melnais Milzīgais noripoja pienenēs un izšķīda. Bet no pienenēm pacēlās liels mākonis pūku. Vējš no skursteņa nu vēla lejā atkal apaļus kamolus, tādus kā melnus maisus, tādas kā meža cūkas — un laida taisni Sunim Funim virsū. Suns atkal palēca sānis, melnie iegāzās pienenēs un sacēla pūku mākoni.

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google