Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis@loud.computer vai danko@very.lv.
Pasakas.net

Pasakas

Laimīgais Princis

Teicējs: Zane Daudziņa

Autors: Oskars Vailds

laimigais.jpg
Ilustrators: Sandra Goldberga
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

  "Bezdelīga, Bezdelīga, mazā Bezdelīga," teica Princis. "Dari, kā es tev lieku!"

   Un Bezdelīga izknāba Princim aci un laidās uz jumtistabiņu. Iekļūt tajā nebija grūti, jo jumts bija caurs. Pa to viņa ari ielidoja iekšā. Jauneklis nedzirdēja putna spārnu švīkstus, jo bija galvu rokās paslēpis. Bet, kad viņš pacēla skatienu, ieraudzīja novītušajās vijolītēs ieliktu skaistu safīru.

   "Mani sāk novērtēt!" viņš sauca. "To droši vien atsūtījis kāds bagāts mana talanta pielūdzējs. Tagad es varēšu pabeigt savu lugu." Un viņš izskatījās patiesi laimīgs.

   Nākamajā dienā Bezdelīga aizlaidās līdz ostai. Viņa nosēdās uz liela burinieka masta un vēroja, kā jūrnieki ar virvēm no kuģa tilpnēm velk laukā smagas lādes. "Aiziet!" viņi sauca ikreiz, kad lūkā parādījās kārtējā lāde.

   "Es dodos uz Ēģipti!" Bezdelīga uzsauca, taču neviens viņu neie­vēroja, un, kad uzlēca mēness, viņa atgriezās pie Laimīgā Prinča.

   "Atnācu atvadīties no tevis," Bezdelīga teica.

   "Bezdelīga, Bezdelīga, mazā Bezdelīga," Princis ierunājās. "Vai tu nevari palikt pie manis vēl vienu nakti?"

   "Ir ziema," Bezdelīga atbildēja, "un drīz sāks snigt aukstais sniegs. Ēģiptē saulīte silda zaļās palmas, bet zem tām laiski staipās dubļos ierakušies krokodili. Manas draudzenes jau būvē ligzdas Baalbekas templī, un sārtās un baltās dūjas dūdodamas vēro viņu darbu. Dārgais Princi, man jādodas projām, bet es tevi nekad neaizmirsīšu un nākamajā pavasarī atnesīšu tev divus brīnišķīgus dārgakmeņus to vie­tā, kurus tu atdāvināji. Rubīns būs sarkanāks par vissarkanāko rozi, bet safīrs būs zils kā dziļdziļā jūra."

   "Tepat parkā," Laimīgais Princis teica, "stāv mazā sēr­kociņu pārdevēja. Sērkociņi viņai nejauši iekrita renstelē un samirka. Meitenītes tēvs viņu sitīs, ja viņa atgriezīsies mājās bez naudas, tāpēc viņa raud. Viņai nav ne kurpīšu, ne zeķīšu, mazā galviņa viņai kaila. Izknāb man otru aci un nones to meitenītei, tad tēvs viņu nesitīs."

   "Es palikšu pie tevis vēl vie­nu nakti," Bezdelīga teica, "bet es nespēju atņemt tev otru aci. Tad taču tu kļūsi pavisam akls."

  

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google