Ir labas un sliktas blēņas! Ir Blēņas un pasakas un ir blēņas ar vārdiem! Jo kur gan citādi var sastapt  Uzpirksteni un Uzpurni, Kroko un Dilu, Skrejlapiņu un Cauro Zobu, Putekli un Pogu, Gāmurgaiļus un Feju, kura skaisti tamborē. Ne velti Imants Ziedonis ir uzsvēris, ka bērnu literatūrai jābūt "visaptverošākajai, viskulturālākajai, visgudrākajai sistēmai".

    Krājumā "Blēņas un pasakas" rakstnieks izmanto dažādus paradoksus, veidojot it kā intelektuālas spēles. Tā ir grāmata arī pieaugušajiem, lai tie uz mirkli atgrieztos bērnībā. Šīs pasakas ir kā pamudinājums un impulss palūkoties uz lietām vērīgāk.

     Imanta Ziedoņa "Uz pasaku", "Pasaku par nagu melnumiem", "Cukurpasaku", ''Skrejpasaku", "Ķeburkāji ar "Ķ"", "Pasaku, kurā spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt", "Šķībā pasaka" un "Pasaka, kurā dzen un piedzen","Pasaku par bizi", "Pasaku par pogu", "Kroko un Dils", "Putekļa briesmīgie piedzīvojumi" un "Pasaku par smalku žogu" lasa Ēriks Pozemkovskis.